Piliens juuraa. - Post a comment

Konkrēti runājot, vakar dzēru. Tik nežēlīgi kā sen nebija dzerts.
Ne jau daudz, bet nežēlīgi. Atkal jau uzmācās zvanīšanas pālī
mānija. Not nice. Galīgi not nice. Bet notika, kam jānotiek. Šorīt
galīgi nevarēju pamosties. Sms-guļu, sms-guļu. Un tad jau pats
rakstītājs klāt. Jābrauc uz darbu. Pa ceļam nedaudz kauns, jo uz
darbu vedējs bija arī vakardienas mājās vedējs. Īstenībā jauki, ka
ir kāds tāds, kas vnk ir ar Tevi. Neuzdod jautājumus, neprasa neko
pretī, vnk palīdz. Un pat bez jautāšanas. Kad es tā mācēšu? Tad
kad man pašai būs bērni? Darbs. Darbs atslābina, liek domāt kko
citu. Liek baidīties no tumsas un dīvainām skaņām lielajā mājā
nevis no kkādas manas kārtējās stulbās fantāzijas nepiepildīšanās.
Haha! Vairs nav pamata bailēm! Nekas nav piepildījies. Cool, cool.
Nostrādājos un sadzēros tēju. Pat brīnījos, ka uz WC nevajadzēja
skraidīt, laikam vakardienas alko vainīgs. Atbrauca mans vienmēr
palīdzošais cilvēks, kurš diemžēl nepalīdzēja pārvarēt manas bailes
no tā, kas var uzrasties taisoties vaļā lifta durvīm, un bailes
no tumsas. Bet tas viss ir sīkums. Viņš bija tur. Ar visu delegāciju.
Diemžēl vai par laimi? Nezinu. Braucām pa veikaliem tā teikt. Sēdēju
vislaik mašīnā un izlikos varenīgna. Tas no nepīpēšanas laikam. Tikām
vaļā no delegācijas un devāmies pie vienmēr palīdzošā cilvēka uz
dzīvokli, kur mūs jau sagaidīja viņa dāma ar nedaudz apdegušām
pankūkām, kuras man šķita varendievīgas. Laikam nebiju ēdusi visu dienu.
Nopirkām biļetes pie Mincīša un UK. Tas ir vnk fantastiski. Es nesaprotu,
kā gan lielus attālumus pārdzīvo mīļotie, ja es šitā nevaru iztikt bez
sava labākā drauga. Pietrūkst viņš ļoti. Ja viņš neku nebūtu aizbraucis,
varbūt es nebūtu atkal papisusi sev sirdi un prātu. Kas to lai zin?!
Kas papists, tas papists. Tāpat labi. Kamēr ciemojos, vislaik nikni
zvanījās K-māte par rītdienas fotosesiju. Gribu un negribu reizē. Mulsums.
Un ūbercool salātzaļa žaketīte. Hehe! Mani atveda mājās. Un jau atkal
jāskrien. Run bitch, run. Haha! Smieklīgi. Does running make me a bitch?
Ceru, ka šonakt sapnī man nerādīsies atkal tie Leona kaķi. Bet... Vai
kaķis zin to, ka viņš ir kaķis? Un vai kāds pamanīs, ka es pīpēju istabā?
Vai tas, ka lādējās laukā telefons dod garantiju, ka kāds piezvanīs?
Man jauni islandieši, kuri šķiet fantastiski. Un viņi tiešām ir. Mum.
Arlabunakti!
Sakārto domas!