Piliens juuraa.

Ai, bļa, nahuj to augstāko izglītību! Un lai tie zinātnieki iet ellē ar savu uzpūtību!

Dandenong Ranges National Park, Sassafras, Viktorija

Reizēm tik ļoti pietrūkst tādu sieviešu sev apkārt, kuras ir gan romantiskās attiecībās ar savu mīļoto,
gan vēl romantiskākās attiecībās ar sevi pašu. Pazīstamo dāmu loks bieži vien ir pildīts ar tādām,
kuras ir puse no savas savienības ar vīrieti. Un, gribi, negribi, esmu pati aizplūdusi uz šajā virzienā.
Iespējams, tieši šis pušu loks ir ievedis mani tādā gultnē. Man ir tāds prieks, ka uzraku internetā personu,
kura parāda man tīkamo attiecību modeli, ko matemātiskā izteiksmē var pierakstīt šādi - 1+1=2
nevis 1/2+1/2=1. Tās ir ļoti spēcīgas, sevī veselas, mīlošas, harizmātiskas, patstāvīgas
un iedvesmojošas sievietes. Viņas spēj būt vienas, bet vīrietis, tādu iegūstot, uzsprāgst un pārvēršās
par miljons jaunām būtnēm, kuras līdz šim sevī vēl nebija atklājis.

Bang-bang!

Un atkal kaut kas līdzīgs sesijai.
Un atkal man tik viegli ir beidzies tas, ko es neuztvēru nopietni un veicu ar mierīgu sirdi.
Un atkal tas, kas man patika, karājās gaisā.
Wow, wow, wow. Es esmu nesekmīga.
Pa pirmai reizītei no visa. 0 emociju. He.

---
Es tik reti pabeidzu to, ko iesāku ar domu, ka šo nu gan es izdarīšu TIK labi.

Man šodien tik ļoti negribas gatavoties Vides ģeomorfoloģijas
eksāmenam rīt, jo bail, ka tāpat nekas nesanāks.

Mani kaķīši saka, ka viņiem patīk murrāt Viņa matos.

50% of me wants to be the type of girl who does yoga at night, and drinks green tea, and reads books, and wears cute pyjamas, and stays at home; while the other 50% of me wants to wear my sexiest outfit and go out doing lines of cocaine off strippers racks while dancing to dirty music until I black out.

Šodien saņēmu kartiņu no mīļa
ārvalstu pasniedzēja. Prieks un
nedaudz mieriņās. Tāda sajūta,
ka šī kartiņa būs mans bakalaura
talismans. kad satraucos,
atliek tikai ieskatīties Gubiņa
gudrajās acīs, novērot tā mieru
un nesteidzību visās dzīves jomās,
un viss atkal ir labi.

Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmaš mirdz;
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
/J.Poruks