Sapņi.
Jun. 29th, 2010 | 05:22 pm
Prātā: sapņi
Es aizvakar naktī sapņoju, ka vēlreiz taisu diplomdarbu. Atkal Apsīte mani lamāja, bet šoreiz es viņai atbildēju ļoti rupjiem vārdiem - tā, ka viņai nebija, ko teikt. Pēc tam tanī pašā sapnī es zvanīju Anetei un to stāstīju, ejot gar kaut kādu sienu, kura palika arvien lielāka un lielāka, draudot mani saspiest.
---
Es sapņoju par to, ka dzīvoju ASV un man ir mazs, balts sunītis, ar kuru gāju staigāties. Tad viņu nobrauca - no sākuma pusi purna, tad visu pārējo. Tanī pašā naktī mana māsa mācēja vadīt auto, mēs braucām mājās no veikala, veicām labo pagriezienu, un tad mūsu auto pieķērās kāds vīrietis un draudēja ar ieroci, bija diezgan spraigs moments. Es pamodos slapja (īpaši tajās vietās, kur āda saskārās ar ādu - manu un Viņa). Tad es nokļuvu kādā pasaulē, kurā visi bija zinātnieki, gudri, pārāk gudri un tamlīdzīgi, bet tajā bija palicis pavisam mazs pleķītis ar īstu dabu - lielu ūdenstilpni, salām, dzīvu dabu. Šie gudrie cilvēki gribēja nīcināt laukā arī to, bet man ar šo dabas gabaliņu (apmēram četru Arēnu Rīga izmērā) bija īpaša saikne. Es devos dzīvot pie viņiem. Tur bija valis, kurā varēja iekāpt kā automašīnā, kas līdzīgs pērtiķiem, vien ļoti staipīgi, un daudzi, daudzi citi zvēri. Beigu beigās mazā dabiņa laikam tika izglābta, bet to es īsti nezinu, jo tad jau es sāku mosties.
---
Tad vēl vienā sapnī es sapratu vai arī man kāds augstāks spēks vēstīja, ka man jāiemācās čigānu valoda. Man tā vēl aizvien šķiet. Ir spēcīga sajūta, ka tas manā dzīvē var noderēt vai pat izglābt mani.
---
Es sapņoju par to, ka dzīvoju ASV un man ir mazs, balts sunītis, ar kuru gāju staigāties. Tad viņu nobrauca - no sākuma pusi purna, tad visu pārējo. Tanī pašā naktī mana māsa mācēja vadīt auto, mēs braucām mājās no veikala, veicām labo pagriezienu, un tad mūsu auto pieķērās kāds vīrietis un draudēja ar ieroci, bija diezgan spraigs moments. Es pamodos slapja (īpaši tajās vietās, kur āda saskārās ar ādu - manu un Viņa). Tad es nokļuvu kādā pasaulē, kurā visi bija zinātnieki, gudri, pārāk gudri un tamlīdzīgi, bet tajā bija palicis pavisam mazs pleķītis ar īstu dabu - lielu ūdenstilpni, salām, dzīvu dabu. Šie gudrie cilvēki gribēja nīcināt laukā arī to, bet man ar šo dabas gabaliņu (apmēram četru Arēnu Rīga izmērā) bija īpaša saikne. Es devos dzīvot pie viņiem. Tur bija valis, kurā varēja iekāpt kā automašīnā, kas līdzīgs pērtiķiem, vien ļoti staipīgi, un daudzi, daudzi citi zvēri. Beigu beigās mazā dabiņa laikam tika izglābta, bet to es īsti nezinu, jo tad jau es sāku mosties.
---
Tad vēl vienā sapnī es sapratu vai arī man kāds augstāks spēks vēstīja, ka man jāiemācās čigānu valoda. Man tā vēl aizvien šķiet. Ir spēcīga sajūta, ka tas manā dzīvē var noderēt vai pat izglābt mani.