| |
[Mar. 23rd, 2023|09:47 pm] |
|
Man nāca miegs, es ielīdu zem segas, bet tad nāca tā sajūta - pavisam jauna - man šķiet, es miršu. Nevis vispār, kaut kad, bet tieši tagad - ja aizmigšu, tās būs beigas. Es pusnomodā mēģināju atcerēties, vai viss nokārtots, vai sadedzinātas dienasgrāmatas un izsviesti apskretušie veļas gabali. Vai palicējiem nebūs pārāk daudz darba un informācijas. Vai testaments sastādīts korekti un manā skapī ir pieklājīga kleita zārka vajadzībām. Ir dīvaini mirt neapzināti, bez piekrišanas, bez parakstiem tur un tur. Ir dīvaini mirt brīdī, kad slimības vēsturē uzlikts zīmogs, izrakstīts rēķins un piezīme - darba nespējas lapa slēgta, izrakstīts uz darbu. Varbūt es atkal miršu tur. It kā es kaut ko spētu šajā dzīvē izdarīt līdz galam. |
|
|
