compos · mentis

pirms pāris dienām man zvana mani vecāki. njā...dīvaini. zvana, zvana...un satrauktā balsī saka, lai es lūdzams neticot, ko runājot par viņiem un, ja kāds kaut ko sakot, lai es nesatraucoties, ka viss ir vislabākajā kārtībā. lūk!
es jau nesatraucos. es jau arī nemaz nedomāju, ka ticētu, ja ko ļaunu teiktu par maniem vecajiem, jo šamiem, šķiet, nupat ir uzplauskusi otrā mīlestība:)..
bet, ka runā tāāāāāāāādas lietas, tas nu gan nav foršī, ir jau smieklīgi, bet, ja sāk runāt, ka nupat jau bēres jārīko un jāizska ģimenei līdzjūtība, tad nu gan tas ir daudz par daudz, ibio.

un NU visām mazpilsētas pakaļām!
Lai par jums un jūsu bērniem, mazbērniem reiz kāds tādas muļķības parunā!!! Vispār esmu ļoti nevardarbība, bet labprāt izšķaidītu kādam/kādai ģīmi par šo, ģimene ir svēta lieta ....

smieklīgi ir tas, ka šodien atkal ierodoties valkā mamma mani nebeidz izprašņāt par to kā man iet, kas ir pieklājīgi, normāli un jauki, taču visforšākais bija tas, kad iegāju istabā un no blakus istabas mans mīļotais tēvs paskaļā balsī jautāja kur es biju voisu pagā'jušo nakti. es pieklājīgi atbildu, ka Valmierā un viņš norūpējies un neiknā tonī jautā vai es gadījumā neesmu bijusi pie sava bijušā drauga. Gosh! tad mamma jautā vai mana drauga mamma mums gatavoja ēst. es viņai pūlos iegalvot, ka viņa ir ļoti jauka, skaista un saimnieciska sieviiete ar izcilu humora izjūtu, taču...viņa noteikti nav tipiskākā mājsaimniece. mani vecākie ir brīnišķīgi cilvēki, bet...nu viņiem jau bija jātop skaidram, ka vņi vairs nevarēs mani pārliecināt, ka ir paši saimnieciksākie cilvēki, kur nu vēl mājās sēdētāji...kāda esmu izaugusi, tāda esmu un nu jau ir krietni par vēlu...