pirms pāris dienām man zvana mani vecāki. njā...dīvaini. zvana, zvana...un satrauktā balsī saka, lai es lūdzams neticot, ko runājot par viņiem un, ja kāds kaut ko sakot, lai es nesatraucoties, ka viss ir vislabākajā kārtībā. lūk!
es jau nesatraucos. es jau arī nemaz nedomāju, ka ticētu, ja ko ļaunu teiktu par maniem vecajiem, jo šamiem, šķiet, nupat ir uzplauskusi otrā mīlestība:)..
bet, ka runā tāāāāāāāādas lietas, tas nu gan nav foršī, ir jau smieklīgi, bet, ja sāk runāt, ka nupat jau bēres jārīko un jāizska ģimenei līdzjūtība, tad nu gan tas ir daudz par daudz, ibio.
es jau nesatraucos. es jau arī nemaz nedomāju, ka ticētu, ja ko ļaunu teiktu par maniem vecajiem, jo šamiem, šķiet, nupat ir uzplauskusi otrā mīlestība:)..
bet, ka runā tāāāāāāāādas lietas, tas nu gan nav foršī, ir jau smieklīgi, bet, ja sāk runāt, ka nupat jau bēres jārīko un jāizska ģimenei līdzjūtība, tad nu gan tas ir daudz par daudz, ibio.
un NU visām mazpilsētas pakaļām!
Lai par jums un jūsu bērniem, mazbērniem reiz kāds tādas muļķības parunā!!! Vispār esmu ļoti nevardarbība, bet labprāt izšķaidītu kādam/kādai ģīmi par šo, ģimene ir svēta lieta ....