šodien laiski gulšņājot pie TV pie DR mājās kopā ar visu ģimeni visu laiku domāju, vai es tur nevarētu palikt vēl nedaudz ilgāk, jo bija tik jauki. ja savācās kopā pavisam nedaudz ļoti gudru cilvēku, galu galā visas diskusijas ir viena ļoti baudāma komēdija, viss ir vienkārši viens liels joks un pasaule piedrāžama štellīte. :P pēcāk atgriežoties rīgā,sēžot vilcienā ieraudzījām kādu jaunu māmiņu, kura bija manāmi apaļīģa un DR man jautāja vai man šķietot vai viņai ir kādi kompleksi, jo viņa tāda ir. Protams, ka ir. Tas ir līdz komismam traģiski, cik, kā sabiedrība iemanās cilvēkam uzlikt zīmogu...tieši tādu, lai zem tā sloga viņš sāk vienkārši sevi pazemot. es arī. es raudu, jo man ir tā stulbā riepa un domāju, ka esmu jau sen izaugusi no tā muļķīgā vecuma, kad par to jādomā. man it kā pietiekami ir tā pretējā dzimuma uzmanības un man pietiekami maz veselības problēmu, lai mans liekais svars kļūtu par lielu problēmu. zinu, ka par to runajot nekas nemainīsies, jo sistēma...sistēma...sūkā kātu un man ir ļoti žēl, ka neviens pie tā nav vainīgs...pat ne vīrieši. cosmopolitan, lilit, ieva, shape...da skuj kas...varētu lūdzu mazāk propogandēt neveselīgu kārnumu un vai lūdzu visa pasaule nepavērtos skaistajās dāmās, kuras slēpjās aiz biezajiem džemperiem un vieglās uzvedības, pārliekās bravūrības...un...neieraudzētu smalko!?
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |