atkal tie neizbēgamie atklāsmes brīži, kad šķiet, ka domā visskaidrāk, kad viss ir vienkārši un nonivelēts līdz tām dzīvnieciskajām vēlmēm. un man uzmācās tā mļķīgā doma, ka ļoti gribu dejot, bet tā pa īstam, nevis tā nedaudz iekustināt savas relatīvi kuslās miesas kaut kāda pavisam nepievilcīgā rītmā. vispār sajust kāda siltumu un tādu...
dziņu, dziņu.
aptātija.
jūtos: |
urgh. |
skan: |
whitney huston-i wanna dance with somebody |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}