šodien salaulājos ar vientulību robežu ielā. laura vairs nedzīvo ar mani. kas nu būs? laikam būs jāpērk kaķis un tad otrs, trešais, kamē šie mani apēdīs. pirms tam es vēl lakošu nagus trīs reizes dienā, piedevām saķārtošu apakšveļu pēc toņiem, sākot no tumšākās līdz baltajai. hmmm...
tad es vēl iedomājos, ka nebūs tik traki.
šodien jau jūtos krietni labāk. tikai tie nakts zvani man neiet pie sirds. man taču gribās ritīgi izgulēties. un man nepatīk, kad kāds man liek raudāt un uztraukties par niekiem. kroplīgas attiecības nav nekāda dāvana...
skan: |
kaut kāds koris-pūt vējiņi |