compos · mentis

katrā ziņā mani pārņem nemiers, jo par brāli jau atkal nav nekādu ziņu. zinu. nav jāuztraucās, jo par viņu tur pirmklasīgi rūpējās, taču, ja tā labi padomā viņam ir visas iespēajs, lai mums noziņotos un tas, ka mēs viņam ja zvanām no vakar vakara astoņiem laikam viņam neko neizsaka. dīvaini.
interesanti kā viņš ir uzaudzis, ja es viņa situācijā pie pirmās izdevības nomierināju vecākus, bet viņš tajā pašā situācijā vienkārši visus padara trakus. ja godīgi...es uz viņu neprātīgi dusmojos. sevis dēl-mazāk, vecāku dēļ-ļoti.

"jā, esmu veiksmīgi nonācis galā, viss ir štokos!"(ne vārda vairāk)

nē šodien uzrakstīšu viņa hostfamily, lai jau arī viņi sīko paskubina. ha!