tikko ar iiw secinājām, ka man vienmēr gadās tie auklējamie. vajag riktīgu azbest-raksturotu vīrieti, kas noliks mani pie vietas un man liks sajusties mazai un vājai.
vi tas, ka es piedzimu ar valdonīgu raksturu ir mana vaina. es teikšu-tu darīsi, es raudāšu- tu līdzi, es bļaušu-tu pieplaksi pie zemes un smilkstēsi..hmm...? nu ne gluži, bet tuvu tam. un tad, ļauj, es tavu dzīv nokārtošu pēc tam, kad būsu tevi pametusi.
ha!
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
Jēziņ, man arī lūdzu vienu vīrieti ar mugurkaulu, citādi vienmēr patrāpās tādi sprukstiņi, kuri pat savos teju 30 nezin, ko īsti vēlas no dzīves un ko gatavi dot. Ja tomēr palaimējas un trāpās kāds normāls vecis, tad ir pietiekoši daudz un dažādu iemeslu, lai mūsu starpā nebūtu nekā vairāk par dažām fantastiskām nedēļas nogalēm. On August 14th, 2005, 05:28 pm, twenty4seven replied: cik smieklīgi, ka mēs sākam bļaut pēc vīrišķiem. riesta laiks? On August 14th, 2005, 05:41 pm, twenty4seven replied: celibāts? tā nevar dzīvot. pastāvīgie meklējumi ir liksakarīgi, vienkārši laikam ir jāiemācās mainīt kritēriji un jāuzvedās savādām, jāmaina smaržas, lai nelīp klāt tie, kuri parasti. celibāts nav laba doma! :) On August 14th, 2005, 05:52 pm, twenty4seven replied: tur, kur tu sāki, tagad sākšu es.tad jau laikam man neizdosies, ko? On August 14th, 2005, 07:08 pm, twenty4seven replied: pirmā kļūda. 10 gadus vecos, inteliģentos un blā, blā ir neiespējami neiemīlēties. dažas nedēlas nogales der! pat iemīloties! |