jau pāris dienas pie mana datora ekrāna apguļās maza dāmīte, kaķenīte. ļoti jauks žests no viņas puses izrādīt tādu uzticību.
pirmo reizi mūžā tā mīlu. pirmo reizi man jāraud, kad jūtu, ka pēc 15 min'tēm man jāiet prom. es neieredzu bailes no atkalneredzēšanās. es taču viņu mīlu. tā arī viņš man vienreiz, pirmoreiz teica :
"Es taču tevi mīlu, pateizi, ka nepametīšu"
šodien iedzēru pirmās divas nāves tabletes mūžā. atā,bērni!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}