šodien ātri atskrēju mājās. biju pie drauga. biju pie mīļotā cilvēka, biju pie tā, kuru mīlu, biju tur, kur mani vienmēr gaida, biju tur, kur vienmēr gribu atgriezties...
skaisti. pārņem tāda absolūtā laimes izjūta. nevaru saprast kā, lai es zinu, ka viņš gadījumā nav tas ar, kuru gribu pavadīt kopā visu atlikušo mūžu. izklausās baigi banāli, bet tik intensīvas un dziļas jūtas mani nekad nav pārņēmušas, kas liecina tikai par to, ka esmu jau pieaugusi un spēju izjust otru cilvēku. tas ir labais...
es taču vienmēr esmu gribējsui būt kopā ar kādu, kurš ir iekārojams un ne tikai manām acīm. urāā'..šodien viņu iekāroja ar ī cita, bet...es esmu nepārspējama!
nešaubies par sevi, ja nav iemsela.