Vismazāk man gribētos kaut ko analizēt, bet tā jau laikam ir 20gadnieku dzīves posma specifika, kad mēs visi cenšamies visu pārāk pāranalizēt.
Šodien nogulēju pāris stundas jūrmalā. Un vai man no tā palika labāk. Nē-a! Ir tik grūti noskatīties uz nevainojamiem stāviem slīdam gar jūras malu un tad ir daudz kautrīgas būtnes, kas nebeidz aizsegt savu vēderu vai nevelk nost krekliņu tikai tāpēc, ka ir vesela gūzma pusmūža vīru un sievu, jaunu sievu un vīru, kuri paskatās un nodomā...jā, lūk, tā meitene gan nemāk par sevi parūpēties. Un...vissāpīgākais jau ir tas, ka man paša visu laiku jādomā, ka neesmu nevainojama, lai gan domāju, ka būtu vesela rinda cilvēku, kuri kliegtu un teiktu, ka jāāāāā... šteinii ir labā!!!
Tad es vēl reiz aizdomājos par mīlestību. Ka pat tad, kad esi laimīgs, esi nelaimīga. pat tad, kad tev šķiet, ka paveic baigo varoņdarbu, liekot cilvēkam būt laimīgam...tu neko nepaveic, jo tu padodies arī viņa vājībām.
Aizdomājos par alkoholiķu sievām. Reizēm citi saka neizprot, kāpēc tā sieviete to pacieš? Un ...? man liekas, ka zinu. Tas jau nav attaisnojums, bet, bet vai var viņām pārmest bailes no tā, ka viņas pēkšņi var palikt vienas, neviens , kuru it kā glābt!? Neviens... un tad ir vēl tas, kāpēc sievietes neliek savam vīrietim tā domāt par sevi kā viņas domā par saviem vīriešiem. Fatāls cieņas trūkums, fatāla vienpusīgā mīlestība, nepielūdzama vājība, nepārspējama pazemojuma izjūta... nesaprotu kā var viens un otrs nesaprast, ka mīlestība jau nav tikai kaut kas dodams, tas ir arī pretī saņemams...Cik tad var būt tādu jautājumu un atbilžu, kur atkal kārtējo reizi ir jāsecina, ka cilvēki neprot sarunāties????? Cilvēki vienkārši neprot sarunāties! Nesaprotu kāpēc viens uz otru var vērties mīlestības pilnām acīm, bet vienkārši domāt, ka labi ir tikai viņam/viņai, bet tas otrs...tas otrs tikai labsajūtas avots!
Es Tevi mīlu Ed! Tikai es mūžīgi neskatīšos kā tu izslīdi man caur pirkstiem...