nesaprotu. aizeju uz veikalu, pasaku, ka man vajag to, to, to un vēl aleksandrkūkas. kāpec valkā neviens nezin kas ir aleksandrkūka? zvēru, ka valmierā man tā negadītos. arī nevienam citam negadītos, kurš ik dienu pasoļo garām durtiņām( jā, jā!). naksnīga pastaiga. uff...naksnīgas pastaigas nenogurdina. naksnīgā pastaiga nobeidzās ar mulsu "labunakti..." un trijos es nopūtu pēdējās sveces istabā..un miegs nenāk. nu nenāk un tu saraujies vai izstiepies, nenāk! bet tad es attapos, ka ir jau septiņi un, ka nav vairs lielas jēgas gulēt. bāc, kāpēc naksnīgas pastaigas nenogurdina? nevaru iedomāties skaistāku rītu kādā pamosties, jo neko nejutu. tāda sajūta, ka viss ir tieši tā kā tam jābūt, ja neskaita to, ka nokāpjot pa trepēm es saprotu, ka man būs jāliec mugura vismaz pusdiena, lai savāktu to bardaku, ko ģimene ir paspējusi sadzīvot. nu kāpēc mēs neesam tādi, kuri katrs nomazgā savu krūzīti, nenoliekam katru mantu vietā, kur to bijām paņēmuši. i-bio! hm? nu, neesam! god, i love those ppl!
|
...un, ja man paprasa par manu gaumi. ...un, ja es būtu klāss vāvere un sastādītu Šteinii šūpuļdziesmas 1. domāju, ka man tas te ir iepaticies. tālab..turpinājums sekos!
|
nenormāli esmu sadomājusies. ko tas nozīmē? kāds pasaka kaut ko labu par to, ko dari, par to, kāda esi un tev jau šķiet, ka jāturpina tādā garā. n, ja tu turpini tādā garā tu paliec sekla, neinteresanta un pavisam nebrīva. nebrīvība nav laba. viennozīmīgi. gribu kaut klusi un pie sevis ticēt, ka esmu brīva savos vārdos un nepietēloju sev. lai gan nenoliedzami zemapziņa ir varena un tāāāāāāā jau nu gan man liegs brīvību. un kāpēc visi brauc uz to sasodīto tunisiju, itāliju, ēģipti, grieķiju, kipru? hm? tad, kad es to būšu aizmirsusi un tad, kad man tas kļūs nevajadzīgs es noteikti to dabūšu, tāpēc reizēm man ļoti gribētos sklerozi. sklerozi-nē, bet vēl kādu pavisam smagu slimību, kura ātri pārietu, bet kurai būtu neatgriezeniskas sekas uz manu atmiņu..nu es pateiktu, ko es gribu aizmirst. jā un noteikti, lai man nebūtu jācieš..fiziski. |