max šodien arī pa īstam sadusmojās. nu tādu kā man nekad nebija paveicies viņu sastapt. smieklīgi sev sakļi teica, lai uz mums nebļaujot un sliktā latviešu valodā teica, lai kļūstot rāms. un kāpēc? tāpēc, ka mēs esam tādas slaistes un guļavas. āāā...
sesija arī ar joni nāk virsū, bet atkal nav tās sajūtas, ka viss ir štokos, nav arī sajūtas, ka viss ir galīgā pakaļā. chill. dāņu valodā jāprot ruāt par visu. es stipri šaubos vai es to varu, varu runāt par šo un to. varu runāt par to kāds laiks ārā, par mīlestību un par to kā nokļūt no manas mājas līdz skolai un atpakaļ, protu pastāstīt, kas man patīk, kas man nepatīk, protu izanalizēt teikuma shēmu...un vispār es drusku sadumojos uz savām kursabiedrenēm, tiesa gan ne uz vienu konkrētu arī ne uz visām kopā, jo mans ierosinājums par meganas tekstu izmantošanu eksāmenā tika uztverts ...un tā, drīzāk nelāgi. bet...common, tas teksts tiešām bija sasodīti labs.
un vispār. man vajadzētu pabeigt prezntāciju, bet es to nedaru.
skan: |
unfinished sympathy-massive attack |