mani lēnām sāk kaitināt mana pārlieku pozitīvā/negatīvā attieksme pret noteiktām lietām. kad man ir taisnība par manu iecietību un, kad man būtu objektīvi jāizvērtēt tas, pret ko es patiesi pārāk pozitīvi attiecos.
sāksim ar to, ka es nedomāju rasēs, lai gan, pieminot vārdu 'rase', tā jau ir fakingota domāšana rasēs, kastās vai kaut kā tā. otrais, es nedomāju nacionālitātēs...bet tas jau ir kaut kas tāds kā neiecietība. man ir grūti nedomāt kategorijās-'viņi un mēs'.
taču...taču!