tvillingarna

Man laikam pirmo reizi dzīvē ir iestājies tāds stāvoklis, ka no stresa negribas ēst. Un ziniet, man patīk ēst, bet es kopš pamošanās 8 no rīta līdz šim brīdim, esmu apēdusi 3 cepumus un kafijas krūzi. Es gan nojaušu, kas pie mainas tam visam, bet nu enīvej, liek aizdomāties par to kā cilvēka emocijas ietekmē viņa organismu : D
Iešu patīrīt māju, varbūt ēst sagribēsies un viss atgriezīsies savās vietās. :)

Viennozīmīgi, mobilajai brigādei ir forsākais šoferītis kāds vien var būt. Žēl, ka tajā brigādē ir tāds radījums, ko par urlu pat nezinu vai īstais vārds saukt, un tāpēc vien es negribu tur būt pastāvīgs biedrs. Bet tas tā.
Šoferītis, lai gan viņam mašīna jāatdod līdz astoņiem no rīta, jo tad beidzas viņa darba laiks (viņam tad principā jāpamet darbavietas teritorija, nevis tikai jāierodas tajā teritorijā), mani pie mājām izlaida tieši astoņos, jo zināja, ka man maz laika lai paspētu kaut mazliet pagulēt pirms nākamās maiņas. Tagad man būs akurāt četras ar pusi stundas :D
Es tiešām novertēju to, ka viņš pēc sava darba laika mani aizved mājās, kaut es neko neprasīju. Tiešām paldies. :)
Tagad es gulēt. Labnakti. : )

Tāks, iztīrīju virtuvi. Jūtos kā riktīga mājsaimniece. : D

Karstā, karstā dienā, auksts, auksts aliņš ir tāds glābējs.
Izdzeršu aliņu un iešu gulēt. Divas dienas man nu jau ir par daudz. Ah, rakstot šito jūtos veca :D

Aizgāju nodot asinis! Jūtos tagad diezgan labi. Gan fiziski, gan emocionāli. Cerams, ka varēsu iet vēl kaut kad. : )
+ zinu tagad beidzot savu asinsgrupu. :)