(bez virsraksta)

21.- Nov- 2010 | 06:43 pm
Garastāvoklis: moody moody
Skaņas izdvesa: Hospitāļu iela - Sanitārs

It kā jau tas nav nekas, bet ja reiz nevaru to izmest no galvas, tad jau laikam kaut kāda nozimē tomēr ir.
Tas ir tik stulbi īstenībā, ka daudzi mani uzskata par tipisko, muļķo jaunāko māsu. Tas, ka es esmu priecīga un tāpēc nemēģinu sevi iegrožot 100 reizes pirms teikšanas apdomājot savus vārdus, nenozīmē, ka tiešām esmu tāda mazā, muļķā jaunākā māsa. Un ja tik tāpēc vien no manis sāk distancēties, tad ir stulbi, jo es neuzskatu ka man būtu jāmainās šajā ziņā. Galu galā, tad kāds no manis labums, ja es viscaurēm būšu pareiza, nopietna, bez muļķībām, bez savas nenopietnās puses?
Bet tā jau laikam to pašu cilvēku problēma (vai var jau būt, ka problēma tā viņiem nemaz nav), ja tikai tāpēc nevēlas mani iepazīt tuvāk un redzet arī to cik nopietna es tomēr varu būt, un cik muļķīgi par daudz mēdzu uztraukties.
Bet kā jau Saira teica, es patikšu tāda kāda esmu, tiem kam vajag, tāpēc, cilvēki, gatavojieties, es negribu kļūt mākslīgi nopietna un tāda ar nekļūšu!

Tik tagad tā gribas izdzert kādu aliņu un uzsmēķēt. Un es zinu, ka es nesmēķēju, bet ja tu daudz laika pavadi smēķētāju sabiedrībā, tad rodas arī šāda vēlem attiecīgos dvēseles un miesas stāvokļos, kondīcijās.

Link | ir doma {2} | Add to Memories