tvillingarna - 19. Septembris 2010

Vakar, kad tētis mani mājās veda no, nu jau buijušo, HUM meiteņu pasēdēšanas, es ieminējos, ka vienmēr spēju atrast tikai vienus no abiem greizajiem ratiem, un ka nesaprotu kāpēc tas tā. Tētis paskaidroja, ka tas tāpēc, ka mazajiem greizajiem ratiem polarzvaigzne neesot tik spoža, lai uzreiz pateiktu, ka tā ir polārzvaigzne un tāpēc esot grūtāk ieraudzīt. Un tad paskatījies uzmanīgi, pa mašīnas priekšējo logu debesīs, apturēja mašīnu un teica, lai izkāpju. Kad biju izkāpusi, viņš man parādīja kā atrast tos Mazos Greizos ratus. Es sajutos tik priecīga, kā... es nezinu. Bet nu dikti priecīga un ne parastajā veidā.
Pēc tam atlikušo ceļu turpināju sedēt, mazliet dumi smaidīdama. Un vēl šodien to atceroties parādās smaids sejā, jo tas viņam nemaz nav raksturīgi. :)

Tagad gan centīšos saņemties mācīties un beigt dziedāt dziesmai līdzi.