Atskaite vai kaut kas līdzigs

25.- Aug- 2010 | 02:18 pm
Skaņas izdvesa: Arashi - 5X10

Es jūtos visnotaļ vērtīga un jauka. Pedējās dienas tikai (nu gandrīz tikai) labas lietas daru. Sestdien uzcepu kēksu, braucu dzērumā (no mājas uz dzīvokli) un sapratu, ka mužā nekad to vairs nedarīšu, ja vien nebūšu tik lielā ķēmā, ka man vienalga un es par to raudu. Pēc tam es visu kārtīgi nokopu un pamājau "atā" ciemiņiem. Svētdien apsveicu māsīcu vārda dienā un brālēnu dzimšanas dienā. Un saēdos tantes gatavotos salātus un cepto kēksu, un biezpienbumbiņas. Pirmdien ēdu šašliku un līmēju tapetes, bet vakar es uzcepu biezpienbumbiņas pati (pirmo reizi ) un tētis man atstāja tikai 4 uz galda no rīta. Vēl es apsoliju, ka uzcepšu arī Lauvišai kādreiz. Nu jā, un šodien es nedarīju neko, bet jūtos tāpatās vērtīga un jauka. Varbūt aiziešu pie māsicas.
Un pa naktīm es tagad zīmēju. Pagaidām mani apmierina tik viens zimējums.

Un vispār tikko bija tāds negaiss, ka man likās - visus kokus izraus, vai vismaz tiem zarus līdz pēdejam noraus. Tā kā ilga tik kādas 10 min, es pat nepaspēju nobīties, jo bija jāizrausta visi kontakti un ērti jāiekārtojas pie loga, lai labāka vērošana un ja paveiksies, lai baile pielavās. Man vienkārši gribas kādreiz tā riktīgi nobīties no negaisa, lai es atcerētos un uzmanītos, bet nu nesanāk. Bet ja tā padomā, Dabai baigais spēks.
Un tagad spīd tāda saulīte, it kā nekas nebūtu bijis.

Link | ir doma | Add to Memories


Labojums

25.- Aug- 2010 | 07:52 pm
Skaņas izdvesa: Ninomiya Kazunari - Niji

Tomēr šodien ko labu izdariju,. pati visas pielasitās gailenes notīriju. Tiesa tās gailenes nelasiju es, jo mani nevilka celties 7os no rīta :D Bet nu vismaz bez draudiem, piespiešanas un no labas gribas šamās notīriju. Tatad, nev " neko nedariju, atkal" diena. Jutos ar to samērā apmierinata.
Apciemojiet mani, lūdzu! :)

Link | ir doma {4} | Add to Memories


(bez virsraksta)

25.- Aug- 2010 | 07:57 pm

Gandrīz aizmirsu, līdz pati iesmējos. Es reizēm tiešām biedējoši smejos. Nu brīžos, kad neviena nav mājās vai kad pārāk iegrismtu tajā ko skatos/lasu. Man pat pašai mazlietiņ bail sametās vakar. Un jocigi arī. Tagad saprotu, kā jūtas pārējā famīlija, kad izdzird mani smejamies.
Nu tā skaļi un pēkšņi un reizēm ar visai izteiktu "ha-haha" dzirdamu vai pat ļaunuma nots pieskaņu. Tas atkarīgs gan no tā ko skatos. Nu es tā vienkarši to atcerējos, izdomāju ierakstīties. Jep.

Link | ir doma | Add to Memories