atdzimšana

Un ko jūs te visi tik sasodīti depresīvi! Argh... Ok, nav mana problēma. Bet lai nebūtu pārsteigumu - regulāri depresīvos es savā friendlistā neturēšu (priekš tiem, kam varbūt tas ir svarīgi), pabrīdinu iepriekš, lai tauta neapvainojas (muļķīga rīcība, bet ko lai dara...)

Šodien ārā tik burvīga saule. :) Šodien ir tik burvīga diena! Un tik daudz enerģijas! Un es atradu vienu veidu kā ideālā veidā pieslēgties enerģijai. Šodien bišiņ izteicu savu viedokli par to, ka cilvēks=dievs, ka jēgu katrs cilvēks saprot savādāk, ka cilvēks zin tikai vienu apziņu - savējo un tas bezmazvai automātiski noved pie tā, ka cilvēks = dievs. Parunāju bišītiņ arī par veģetārismu, pa to, ka cilvēka apziņa ir neierobežota. Un pēc tā man radās Tik milzonīgi enerģijas uzplūdi. Huh! Tas ir kaut kas vienreizējs! Būs jāizmēģina atkal. :)
Bet vispār meklēju piekļuves veidus iekšējai enerģijai. Kaut kā bieži vien neizdodas tai pieslēgties. Taču kad ir enerģija, es bieži rīkojos smieklīgi :D Bet tas ir forši. :D Sāku beztolkā kaut ko muldēt, rodas Tāds entuziasms pret jebko ko daru un vsp... Jap, nemāku vēl to kontrolēt, bet ja man nav enerģijas tad arī kontrolēt to neiemācīšos. Tāpēc pašlaik man vienkārši vajag enerģiju. :)
(edit: un šķiet labo postu veidošana cibā arī ir viens no veidiem)


Un atvainojos tiem, pret kuriem izturējos neiecietīgi, jo viņu masveida depresošanās likās man pārākajā mērā muļķīga. Jap, es varēju izturēties labāk. Atvainojos.
Lai jums laba, laba diena, daudz enerģijas un spēka! Daudz iemeslu saskatīt ik niekā kaut ko labu un prieicīgu! Veiksmi! Daaauudz veiksmes! :)

Es diezgan ilgi domāju par to, kaa attīrīt savu dvēseli. Es jutos vienkārši tā... nu slikti. Visu laiku. Es izdomāju arī no pirksta izzīsto paskaidrojumu. Es saduļķoju ūdeni.

Iepriekš es ļoti veiksmīgi biju nolasījusi pa virsu peldošās drazas. Un jutos ļoti labi visu laiku. Turklāt no gadiem rūdītā gaļēdāja dažu nedēļu laikā pārgāju gandrīz pilnībā uz vegānu diētu... Sajūta vienkārši pārāk viegla. Tie iekšēji dubļi netraucēja. Es vienkārši jutos pārāk labi. Sāku strādāt, garas un smagas stundas, sāku ēst arī gaļu. Nav brīnums, ka pazaudēju vieglumu. Tad atkal ķēros pie pamatīgas sevis uzlabošanas, remonta. Ļoti pamatīgas... Un es brīnījos, nafig es tomēr jūtos sasodīti slikti. Bet tīrot sevi es biju sajaukusi arī dziļos ūdeņus. Labi. Ļoti labi.

Es sapratu kas un kāpēc. Jautājums bija kā? Es nevarēju piedot. Biš eļļas ugunij vēl piešāva atrasts vecs ieraksts plānotājā. Pēc kārtējās apsvilināšanās biju nosolījuies vairs nekad nerunāt par savām sajūtām un jūtām, mēģināt vārdiski palīdzēt, izrunāties. Man ir ļoti interesanta ģimene (tieši no psiholoģijas viedokļa), esmu drausmīgi daudz no viņiem mācījusies. Es pilnībā nesapratu - nu kā var piedot? Kā? Es pat it kā gribēju. Tik nezināju kā... Un tas mani grauza un grauza...

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ir vienkārši jāpiedod! :)

Es te tā dažus ierakstus atpakaļ sūdzējos, ka gribu sniegu. Nebija snidzis visu ziemu. Un re! Astoņas dienas vēlāk "netīšām" uzsnieg. Liepājā sniegs. Cik tad Liepājā var izbaudīt sniegu? Un skat! Tieši uz sniegaino sestdienas dienu dabūnu uzaicinājumu doties ciemos uz Rīgu. Protams, no siltas mašīnas caurbraucot pusi Latvijas ir vislabāk priecāties par sniega skaistumu. Ilgi uz ceļa salt arī nevajadzēja. Burvīgi!

Rīgā pazaudēju (vrb nozaga, tas nav svarīgi) maku. Īstenībā tieši laikā, naudas iekšā knapi 3Ls (iepriekš konstanti 5-20 Ls), uz kartes naudas vēl mazāk nekā makā, turklāt "sagadīšanās" pēc man jau bija pasūtīta gatavoties cita bankas karte (tieši pirms divām dienām). Un kāpēc es pazaudēju maku - tas nebija mājiens. Tas bija ar bomi pa galvu (jo mājienu, kad mīļoto atstarotāju pazaudēju, nesapratu).

Rīgā pavadītais laiks - ļoti forši. Jautrā manierē pat izlasījām gandrīz pusi no jaunākās grāmatas. To un vēl divas "netīšām" nopirku, kad "sagadīšanās pēc" netiku uz kino.

Baigi forši, ka dzīvē nekas nenotiek tā pat vien. Tādas sagadīšanās vienkārši nepastāv! Aptuvens citāts no jaunās grāmatas: "Ir divu veidu situācijas - patīkamās un noderīgās." Man bija abas. :)

Rīt būs ļoti laba diena. Nezinu no kurienes man pēkšņi tāda pārliecība (bij grūti piespiest sevi pat domāt pozitīvi šobrīd, nemaz nerunājot par rītdienu). Bet nē, rīt būs ļoti laba diena. Darīšu lietas, kuras man ļoti nepatīk darīt (došos pie ārsta), darīšu lietas, no kurām veiksmīgi izvairos līdz pēdējam brīdim (mācīšos) un darīšu lietas, kuras sen neesmu darījusi (došos uz kino). Un vēl es agri celšos. Tas nav noticis jau krietni sen. Iedomājieties - es celšos jau 10! Aha!. Baigi agri.:)

Šodien bija laba diena. Ievilku mammu savā jaunajā sektā >:D Palīdzēju māsai pildīt mājasdarbus. Uztaisīju garšīgus salātus. Visu vakaru veltīju The Lost Room. Iespējams tas man tā uzlabojis garīgo. Lielisks izkalides kino. Un vēl šādi tādi sīkumi. Kāpēc es pēdējos ierakstos rakstu tikai par sīkumiem? Man tā netiktos veidot savu virtuālo mājvietu.

Man ir svarīgi apzināties pozitīvu attieksmi. Sevī. Un tas, ka cilvēki, kuri māca dzīvot citiem (psihologi, dažādu kursu pasniedzēji utml) ir bez šāda iekšēja pozitīvisma un harmonijas... man tas liekas nepareizi. Kā var mācīt citiem dzīvot - šitā ir baigi labā figņa, ja acīs nav šī mirdzuma. Mācīt protams var, bet es tādiem neticu. Pat ja viņu mācītais ir noderīgs, un mani veido labāku. Vai manī ir ši prieks un dzirkstele? Nē, es jūtos to pazaudējusi. Cītīgi meklēju. Un tevī?

Šobrīd jūtu šo dzirksteli. Gribu to paturēt mūžīgi.

Mamma uzskata, ka G. lauzis ribas, jo viņa tā padomāja. Njā, viņa bija Baisi nikna
Izrādās mammas kompim nevarēja ierakstīt disku, jo nebija rakstošais CD lasītājs. Biju aizmirsusi par tādu eksistenci.
Sāk pietrūkt cilvēku sev apkārt. Kad es to saku, tas jau nozīmē Kaut Ko.
Šodien netīšām nogulēju līdz pat vieniem. Biju nodomājusi vēl pusstundiņu, kad bija 8:30.
Negribas ēst, to, kas ir.
Izvēlējos sev nākamo kompīti. Mazu mellu MacBook.
Rakstu visādus sīkus niekus, jo pie lietas atkal negribu ķerties. Izvairīšanās, ne pārāk smalka, bet ļoti veiksmīga.
Iespējams, ka novilkšu to 4Gb Mocartu. Apnikuši viņa parastie hīti.
Klausos Gorillaz. Šie man vienmēr ir patikuši.
Pēdējā laikā neizskaidrojamas tieksmes pēc kaut kā elektroniska no klubu mūzikas puses. Tāda mūzika man vienmēr ir riebusies. Iesakiet ko izcilu.
Savu plānotāju (ziniet, to no papīpra) izmantoju arī kā dienasgrāmatu, notikumu atskaites vietu.
Varētu es beidzot nopirkt DVD rakstīkli un savējiem atdāvināt CD rakstīkli.
Vajag uzrakstīt to ko vajadzētu. Izvairīšanās ir viena no manām top problēmām.
Pārtraukums. Es eju pēc piena un cepumiem. Piens laikam saskābis, bet cepumu nav. Ok, ēdīsim dārzeņu sautējumu.