atdzimšana

Biju jūrmalā. Sāku ieviest ikrīta pastaigas par rituālu. Bet kopumā ņemot pēc visiem pasācieniem, ko esmu izdarījusi, mošķi pirms gulētiešanas man vairs klāt nelien. Tas ir labi. :)

Bet jā, es biju jūrmalā. Jūrā ūdens auksts, bet saulīte karsē labi. Pilna pludmale ar sīčiem. Tur notiek kaut kādi pasācieni (sporta spēles?), viena skolotāja tur vadīja stundu (zīmēšanas laikam) un vēl daudz sīču kas tur atradās tāpatās (laiciņs taču perfekts!). Nu un visi viņi tur dauzās, zīmē, lēkā pa auksto ūdeni, spiedz un klaigā. Un es tad tā iedomājos. Varbūt tā arī vajag. Varbūt tādai arī pasaulei jābūt. Pilnai prieka, bezrūpības un bērnišķības. Varbūt nav jābūt tai cēlajai un tukšajai miglai? Varbūt pasaule ir priekš cilvēcības? Jā, pasaulei ir tādai jābūt - pilnai prieka, bezrūpības un bērnišķības.

Lai jums saulainas un bezrūpīgas dienas! :)