![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ir apnicis šis drūmais pelēkais laiks! Gribu vai nu baltu sniegu, vai zaļus kokus. Ierēķinot sezonu, globālo sasilšanu, ekosistēmu un citus faktorus, labāk būtu sniegs. Pat par spīti tam, ka auksts. Man ir apnicis katru vakaru mākslīgi uzlādēt sevi ar pozitīvām domām. Gribu to pa īstam. Un gribu normālu sezonālo maiņu, stabilu globālo klimatu, tīru planētu un labu laiku.
Es katrai dienai nosaku vienu darbiņu-uzdevumu, ko paveikt. Un to paveicu. Pašlaik izdodas vnk ideāli! Bet kad šo svarīgo darbu izdaru... rodas tukšuma sajūta, vilšanās un pelēcības sajūta iekšā. Wtf? Kur ir gandarījuma sajūta? Tie darbi nav nekādi vieglie priekš manis. Nākas bišiņ sev pārkāpt/iziet no komforta zonas. Wtf?? Vai tad pēc tam nav jābūt gandarījuma sajūtai? Te kaut kas nepavisam nav riktīgi. Pašlaik sajūtas ģenerēšanai izmantoju filmas. Sanāk. Vismaz uz brīdi noteikti.
Es neesmu pateikusi savu šīgada tēmu. Un es jau to apzinīgi izdomāju pirms Pavlina to ieteica. Šīgada tēma - IT un mācības. Abas ir ļoooti nožēlojamā stāvoklī. Pie abām jau ir sākts strādāt (sesija&reinstal). Forši. Gada beigās es atkal varēšu lepoties ar padarīto un to, cik daudz ir viss noticis un cik ļoti esmu mainījusies. Forši! ^.^
Es katrai dienai nosaku vienu darbiņu-uzdevumu, ko paveikt. Un to paveicu. Pašlaik izdodas vnk ideāli! Bet kad šo svarīgo darbu izdaru... rodas tukšuma sajūta, vilšanās un pelēcības sajūta iekšā. Wtf? Kur ir gandarījuma sajūta? Tie darbi nav nekādi vieglie priekš manis. Nākas bišiņ sev pārkāpt/iziet no komforta zonas. Wtf?? Vai tad pēc tam nav jābūt gandarījuma sajūtai? Te kaut kas nepavisam nav riktīgi. Pašlaik sajūtas ģenerēšanai izmantoju filmas. Sanāk. Vismaz uz brīdi noteikti.
Es neesmu pateikusi savu šīgada tēmu. Un es jau to apzinīgi izdomāju pirms Pavlina to ieteica. Šīgada tēma - IT un mācības. Abas ir ļoooti nožēlojamā stāvoklī. Pie abām jau ir sākts strādāt (sesija&reinstal). Forši. Gada beigās es atkal varēšu lepoties ar padarīto un to, cik daudz ir viss noticis un cik ļoti esmu mainījusies. Forši! ^.^
Un es nedomāju, ka kaut viens cilvēks būtu pelnījis, lai viņu iznīcinātu. Un vienmēr būs tā, ka tiks parauti līdzi arī citi. Ikviens cilvēks ir labs.
Un es tomēr arī uzskatu, ka tā ir mana problēma. Nē, nevarētu teikt, ka jūtos vainīga vai kā, bet es jūt pienākumu, kaut ko darīt lietas labā. Pagaidām es tikai nezinu kā, bet tas ar laiku. Un viens cilvēks var mainīt ļoti daudz. Un uz to es paļaujos. Nē, es nebūšu tā kas "visu" mainīs. Bet es varu ietekmēt.
Un cilvēki IR pelnījuši. VISU - visu, kas ar viņiem notiek. Arī iznīcināšanu. Un līdzi netiek parauts neviens - NE-VIENS- kas nav to pats pelnījis. Te nav runa par labu vai sliktu. Domā - Hitlers bija ļauns? Nē, bet viņš bija nepareizi sapratis šo pasauli, tādēļ tika iznīcināts. Ikviena lieta, kas ar mums notiek, notiek ar mērķi, lai mēs saprastu. Ja kāds galīgi nevēlas saprast, notiek arvien smagākas nelaimes ar viņu, līdz nāvei vai arī - līdz viņš saprot. Tas nav sods. Tā ir apmācība un nāve nav nekas brieesmīgs, tas vienkārši ir šīs dzīves galējais punkts. Nākamajā dzīvē viņiem tiek dotas citas situācijas, lai saprastu. Arī Tev. arī man. Nevienu nenogalina par ļaunumu.Vispār - tādu jēdz[īenu labs un ļauns ir izdomājuši cilvēki uz Zemes. Visumā tie neeksistē. Visumā lietas vienkārši IR. Ir cēloņi un ir sekas. Un viss. Kristiešu mācība, ka Dievs soda ir domāta tikai tumsoņu iebiedēšanai. Dievs nesoda. Viss, kas notiek ir mūsu pašu domu rezultāts. Piepildās ikviena mūsu doma, sekojoši - tad, kad mēs iemācāmies pareizi domāt, mēs esam laim[īgi un nekas slikts nenotiek. Saprašana - tas viss ir tikai un vienīgi par Dieva izprašanu.