laikam jāiet laisties sapņu lidojumos...

"Savos uzskatos, nostājā un pieredzē latvieši ir lauksaimnieku tauta"
es tiešām mīlu dabu un visu dabisko. varbūt es tomēr esmu īsta latviete?

sniegs nolaidās uz manas sejas. kļuva vieglāk. tu beidzot ieraudzīji mani. paldies, sniegam! asara noslīd pār manu vaigu. ne sāļa - sniega asara. tas tomēr neesi tu. vai zini, kas ir visdīvainākais? tu mani redzi, bet es tevi - nē. es tevi jūtu, bet tu mani - nē. kur ir tavas acis? novērsies? man bail no tevis, jo tu mani nesaproti. lido man garām un dzīvo par mani!

ļoti patriotiski. sen nav tā gribējies atzīmēt valsts svētkus un vēl pie tam ģimenes lokā. tikai tā ģimene...

ai, cik skaisti, cik skaisti, cik skaisti! laikam jau banāli skan, bet SKAISTI!

ja varētu, es iebērtu šeit kādu saujiņu. ja varētu, es sildītu to pie savas sirsniņas. ja varētu, es justos tieši tā visu gadu no vietas. tāds prieks, saviļņojums, mīļums, pazemība, elpas aizraušanās un mirdzošas acis manā sejā kādu laiciņu jau nav bijušas. pirmais sniegs...

varētu rīt neiet uz skolu... bet kā nekā svētki, jādzied arī... laikam būs vien jāiet :( jūtos slima.

kāpēc es visu laiku čīkstu? man jau sāk likties, ka manā galvā atrodas neieeļotas eņģes. un es čīkstu sev, es pati sevī čikstu par sevi. tas ir stulbi. bet skolotājs Puriņš gan ir jauks.

Gribu ārā no šejienes! zem galda ir pārāk šauri! zem tava papēža ir pārāk grūti! bet tomēr bez tevis es neesmu nekas. kāpēc tu mani mīli? nosauc konkrētas lietas! neizvairies un nenovirzies no tēmas! es jau zināju, ka nevarēsi atbildēt. uz šo jautājumu laikam nav atbildes. es jau zināju... bet īstā šokolāde tomēr ir rūgta. tas tevi laikam neinteresē, jo tev garšo tā saldā, tev patīk dzīvot to neīsto, saldo dzīvi. nu ja. kuram gan patīk rūgtums, kas savelk muti čokurā. bet dažreiz tomēr vajag! nenāk par ļaunu pa retam iekost mēlē un nogaršot savas asinis. izjust to ASIŅU garšu, kurai nemaz nav tādas noteiktas garšas. varbūt pēc dzelzs? nē, dzelzs ir kaut kas pārāk stabils, lai atrastos manā ķermenī. ir tikai tā garša, bet dzelzs iekšas jau nu gan man nav. tas laikam ir slikti, bet es gan nezinu. nevienam jau tādu dzelzs iekšu nemaz nav - tas tikai tā, lai citiem liktos, ka tu esi tāds baigi stiprais, cietais un nelokāmais. bet mīlestība? tā gan ir asinīs. jebkad un jebkur sastopama parādība. tā gan ir salda un vēl ar rozā piegaršu. kāpēc tu mani mīli? lai savu rūgtumu nomāktu ar rozā krāsu un cukuru?

Vienas vienīgas sāpes apkārt man dej,
Tikai ej pie labā, ej.
Un paglāb šo pasauli drūmo no tā,
Ko mēs redzam un jūtam tik klusumā.

Daudzi, daudzi prieki apkārt man skrien,
Tikai lien uz to slikto, lien.
Un paglāb šo pasauli jautro no tā,
Ko mēs neredzējām vēl bērnībā.

drusku sāp kājas. gribas dziedāt. neaudz sāp kakls - gribas lēkāt.
šodien atkal viena no tām dīvainajām dienām - ar daudz pozitīva un daudz negatīva noskaņojuma. drusciņ padziedāju, bet klausītājiem (dir) tā manāmi nepatika. varēja tomēr to sejas izteiksmi tādu netaisīt! rīt jau Priedeslaipa kaut ko noteikti pateiks. prieks par savu dzejoli.

vai vakar kāds mums uzlika lāstu? ko, a?

šodiena (atšķirībā no vakardienas) ir vienkārši superīga diena. vienīgais tas, ka šodiena bija vakardienas sekas. viss jau vakar sākās ar to, ka es pazaudēju 5 Ls. jā, tā vienkārši pazaudēju! es vēl nekad nebiju ne abzagta, ne arī pazaudējusi kādu naudas summu. un te nu es attopos ar veco klasesbiedru rāpojam garderobē pa grīdu un starp pudelēm, jogurtiem, kaut kādiem papīriem - ar vienu vārdu sakot - atkritumiem meklējot 5 Ls. un ziniet ko? kāds jau tos bija paņēmis! vai, kāds man bija pārsteigums! un vēl varu piebilst to, ka tie nemaz nebija vairs mani 5 Ls. tie bija klases fonda. vakars turpinājās ar to, ka bija nežēlīgi daudz jāmācās. un te nu atskanēja telefona zvans ar jautājumu, vai pie manis gadījumā nav viņas lapas ar ieskaites vielu un izrādās, ka arī otrai pazudusi lapiņa ar vārdiņiem, kuri jāmācās. es vēl kārtīgi par viņām norēcos un nedomājot gribēju sākt mācīties vācu literatūru. bet tavu brīnumu! arī man kaut kur pazudusi lapa, kura man noteikti bija!
tā nu es ap 21.00 devos pie Kikas pakaļ lapai un mājās turpināju mācīties, līdz man viss apriebās un es aizgāju gulēt. tā kā man vakarā NEPIETIKA laika, lai varētu nomazgāties, tad no rīta bija jāceļas pusstundu agrāk. ieskaites šodien uzrakstīju tīri normāli un dabūju vēl no bibliotēkas literatūras grāmatu, kuru agri vai vēlu būtu pirkusi. tā nu sanāc, ka vakar es sev, pazaudējot naudu, esmu nopirkusi grāmatu, jo cena tai jau aptuveni tāda arī ir. tāpēc šodien vairs nejūtos tā, ka esmu pazaudējusi naudu. kā jau var redzēt, tad šodien man ir tāds brīvāks vakars un ir iestājies muldamais. labi, es aizveros. :)

auksti, auksti, auksti.... pirksti tā salst, ka zūd to veiklība īsti labi nerakstās....
kaut kāds idiņš tagad sēž manā viesistabā, un tā kā es negribu kopā ar viņu skatīties TV, tad pašlaik man TV prieki izpaliek. atvilkās līdzi manam brālēnam uz vācu valodu. esmu sabozusies. pašlaik laikam tinas tieši prom. fuj!
auksti, tas nozīmē sniegs, sniegs - ziemas prieki - ziemas prieki - Ziemassvētki - Ziemassvētki - brīvlaiks! nedaudz tā kā par ātru, bet sāku gaidīt!

šodien ir piektdiena? nē, pirmdiena. kāpēc man ir sajūta, ka šovakar es varu atpūsties un rīt būs brīvdiena? jau rīts sākās ar to, ka mati, protams, nestāvēja kā gribētos kaut vai tos izmazgāju, bet tā arī visu dienu viņi mani neklausīja! tad devos uz skolu, atsēdēju, vārda vistiešākajā nozīmē, stundas un devos uz volejbola spēli, lai pārstāvētu ĀĢ! nekādas spīdošās domas jau man par sevi pirms spēles nebija - pretinieku komandā bija pat meitene, kas ir Latvijas izlasē! un ko mēs? komanda, kura nemaz šogad nav nevienu reizi kopā spēlējušas. bet turējāmies tomēr godam - zaudējām, bet ar godu un cīņu, atpalikām par dažiem punktiem tikai un brīžiem bijām pat vadībā. kaut vai zaudējām, tomēr nezinkāpēc prieks par jauki un sportiski pavadīto pēcpusdienu! bet tagad pietiek un jāiet mācīties algebra un fizika!

šī diena bija mana, precīzāk - pamodos ap 12. visu rītu skatījos TV, ēdu saldumus un vēl šo to darīju, bet ap 14.00, bet varbūt arī agrāk (tā īsti nepiefiksēju) sāku relaksēties vannā - ar šķīstošo bumbu, matu masku, sejas masku un žurnāliņu jauki pavadīju laiku līdz pusčetriem. tas arī bija mans gandrīz galvenais notikums šodien, jo pēctam noskatījos vēl jauku filmu un tāpatās paskatījos TV. un te nu tagad es pukstu žurnālā un domāju par to, ka kaut kas arī laikam ir jāpamācās :( pagaidām zinu tikai to, ka angļu valodā bija jāmācās vārdiņi, par neko citu tā īsti informēta neesmu, ja kaut kas nopietns tomēr atklāsies, tad šis visticamāk būs mans trešais un pēdējais puksts, jo es nošaušos :D bet ja godīgi, tad sēdēšu pus nakti un mocīšu sevi, kas, ko esmu pamanījusi, ir diezgan bieža mana nodarbe savas nākotnes labā. tāda nu es esmu - apzinīga domātāja par savu nākotni, kā dēļ upurēju savu pašreizējo dzīvi, kuru man laikam nemaz nav tik žēl upurēt, jo nekā īpaša jau tur nav.

NU beidzot tā diena ir pienākusi - piektdiena. tusēties, dzert, ālēties, atslēgties no nedēļas un sakrāt spēkus nākamajai. kāpēc viņa nav?

pelmeņi + terra flu. mmm... labas garšas attiecības, bet vispār nesen kā atvilkos no skolas un jūtos tā kā slima, bet to es atļauties nevaru, jo tā es nokavēšu visu dzīvi. labprāt jau vispār paslimotu, bet nu labi, ja nav lemts, tad nav
šodienas jaukākais notikums: pieredzēju, kā latviešu valodas skolotāja cenšas repot :D