tuksums' Journal [entries|friends|calendar]
tuksums

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

pieriebies [05 Jan 2010|07:43pm]
[ mood | nokaitināta ]

Un, kas ir vēl trakāk, man nav neviena. NEVIENA paša. Agrāk to bija tik daudz. Tagad vairs viņu nav, tie visi tika sarakstīti uz lapas un sadedzināti krāsnī, kā pagātne, kā neesošas personas. Man ir tikai viens cilvēks, kuru es mīlu, dievinu un uzklausu.
Par K - kā es Tevi dievinu. Ir jau pagājuši trīs gadi, divi gadi pagāja kā pa miglu līdz es tiku ārā no aizmālētām acīm. Jau vienreiz teicu "varbūt iepazīstamies vēlreiz?"
Es tikai nesaprotu vienu, kāpēc es pie grūtībām atgriežos pie Tevis? Es vairākus mēnešus Tev atpakaļ uzrakstīju dialogu, bet tagad nespēju to atrast, varbūt rīt! Vai mēs atgūsim pazaudēto laiku?
"Es Tev dāvāju dāvanu, nevis izvēli" - sāp visvairāk!
Ir tik grūti pateikt kādam, ka Tev nav neviena un Tu vēlies izrunāties.

post comment

breathe me [09 May 2007|07:37pm]
ES VAIRS NEVARU IZTURĒĒĒĒE''EE''EĒĒEEĒT!!!!!!!
post comment

idille [20 Dec 2006|05:44pm]
rītdiena.

piedod, par visu, mīļais! tu zini, manu mīlestību būs grūti aizmirst!
aiziet gulēt un pamosties ar tevi.

katru mīļu dienu!
post comment

piedodiet! [19 Dec 2006|06:40pm]
cik grūti ir mīlēt un nevarēt atteikties no kārdinājuma!

bet..
agrs rīts, tumšs, mitra pļava, migla, vēsums, lietus lāses.
tas visssss man pārāk patika un patīk!
piedodiet par nepareizu rīcību!



___________________________________________________________________

sākās rudens un atkal tik daudz domu, ka droši vien šeit atkal iegriezīšos pārāk bieži!
bet kaut kā te viss tomēr ir mainījies skatoties uz iepriekšējiem gadiem!


2006-10-07, 15:53:42
post comment

manis nav. [11 Dec 2006|12:22pm]
tam, ko es daru vairs neticu, es nepiederu šai dzīvei, bet es dzīvoju un man patīk. cenšos mainīt un atstāt visu aizmugurē! gribu paslēpties, gribu atrast, gribu pazaudēt savu savtīgumu un lepnumu. es nevaru noturēt taisnu stāvokli, es nevaru atrast, tā vien liekas, ka mana dzīve ir neiespējama. nepatīk meklēt un neatrast. nevaru atklāt šo nekad neatklājamo!


-ko tad tu dari?
-es norobežojos sevī. to darīdama es aizstāvos, es reaģēju pret šo vidi, kas var izsist mani no līdzsvara.
-tātad noslēgšanās tev ir garīga nepieciešamība?
-citādi es tā nerīkotos. man tas ir kompromisa risinājums, kas psihiski ļauj dzīvot gandrīz mierā.
-tātad tas ir vissvarīgākais?
-jā, man ir nepieciešams norobežoties, lai eksistētu, nezaudējot līdzsvaru. man neiroze ir vajadzīga.
-tātad šī slimība ir nepieciešamība pēc drošības un tās meklēšana. un bērns, kas noslēdzies sevī?
-tas pats, noslēgšanās vajadzīga drošībai.
-un neiroze?
-arī tas pats.. neiroze ir aizsardzības reakcija. neiroze ir neapzināti drošības meklējumi.
post comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | later ]