| |
[Aug. 11th, 2015|10:57 pm] |
Dzīvot, atmetot bailes.
Kopš brīža, kad pamazām sāku apzināties, ka šī dzīve nav ģenerālmēģinājums, kādai citai- pasaule kļuvusi piesātinātāka un īstāka. Kopš apzināti laužu komforta zonas robežas, dzīve atsedz jaunas augšanas un pašattīstības pieredzes iespējas. Kāpju sava augstākā attīstības potenciāla Everestā. Katru dienu cenšos lauzt sevi- savas domas ganu. Jā - gadiem ierastos ieradumus mainīt - nav viegli, bet atpakaļceļa vairs nav. Esmu nogaršojusi, īstās laimes augli, ko nes sevis pārveidošana. Un caur to pamazām, sāku saprast, kas ir tā izdaudzinātā laime. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka laime ir lauzt paša komforta zonas robežu, laime ir citus laimīgus darīt, laime ir zināt, ka - bailes melo. Laime ir laimīgam tagadnē būt un ļaut tagadnes brīdim sevi manifestēt, pilnā iespēju spektrā, jo tikai esot pilnībā esošajā mirklī, mēs spējam nonākt kontaktā ar savu intuīciju, kas savukārt, spēj parūpēties, lai mūsu nākamais solis, ir mazliet tuvāks paša virsotnei.
Un tikai ar apziņu, ka šodienā esmu darījusi visu tieši tā, kā būtu darījusi savā pēdējā dienā šeit - spēju mierā aizmigt, zinot, ka ja rītdiena gadījumā nepienāk - esmu baudījusi un elpojusi ar visu sevi- šo skaisto dzīvi, esmu darījusi visu iespējamo, lai laime glaudītu manu un apkārtējo pakaušus.
Dzīvojiet, tā it kā esoša diena ir pēdēja, jo viena no tām tik tiešām tāda būs. Mīliet, cieniet sevi un līdzcilvēkus. Un atcerieties- bailes melo.
Lai jauki Jums,
šovakar un vienmēr! |
|
|
