| |
[Aug. 10th, 2015|10:32 pm] |
Pakāpeniski, ļaut ticībai saviem spēkiem - vadīt. Pamazāk, atklāties pasaulei, ar katru dienu, vairāk atsegties.
Ir beidzot jāļauj, savam potenciālam iznākt no skapja. Pārlieku ilgi - esam tumsā mocījuši savu jaudu, pārāk ilgi esam, mazi sarāvušies bijuši. Nav jēgas vairs spēlēt paslēpes.
Katrā ir spēks, katrā ir neaptverama talanta iedīglis, kas gaida dienu, kad pats ļausi tam ārā nākt - dzīvē spēlēties. Kas ir Tava jauda? Kas Tev liek ņirbēt? Ja nevari tikt skaidrībā, pameklē - nomoda un miega starpposmā.
Atklājot sevi pasaulei, mēs dodam citiem drosmi atsegties arī.
Dienā, kad vienīgais cilvēks, kura domas Tevi uztrauks- būsi Tu pats, dienā, kad vienīgais cilvēks, kuram Tev būs kaut kas jāpierāda - būsi tikai Tu - Tu tapsi brīvs un ziedēsi, kā ziedējis neesi.
Tikai kripatiņa drosme un ticība saviem spēkiem, un sniega bumba sāk velties, pamazām, pamazītēm, Tu tuvojies pats sev, beidzot!
Ticiet sev - šodien, rīt un vienmēr! |
|
|
