| |
[Aug. 7th, 2015|02:12 pm] |
Es allaž izrakstīšu sevi.
Atminos kā šis viss aizsākās. Tā bija vasara, varbūt 1996, varbūt 1997, kad pagalma biedrene, ierādīja dienasgrāmatas rakstīšanas baudu. Pierakstītu lapaspušu tūkstoši, daži sadedzināti, daži guļ noputējuši, dziļi skapjos.
Prieku, skumju, baudas pieraksti. Tik daudz stāstu, tik daudz sapņu izrakstīti no manis ārā.
Kā gan citi spēj visu to sevī noturēt? Kad pār malām gāžas ieceres, gribētais un vēlamais, kad nakts vidū kārpies pa palagu kalniem, un domā- par to, kā varētu būt, ko realizēt, ko nē. Kad domas aizved tumšo acu dzīlēs- tas viss ir jāreģistrē.
Un kad tas ir atdots papīram vai cibai, jaunas domas domāt var, dzīvot tālāk mierā var.
Bet patiesībā, es gribu šodien parunāt par cilvēkiem. Par to, ka sāku lēnām katogorizēt tos. Reiz es teicu, ka klasifikācija nav nepieciešamas, tagad es domāju citādāk. Ir vieglāk. Salikt kastītēs Jūs. Ir vienkāršāk nenomaldīties un neapjukt, starp tiem, ar kuriem labi būt, un tiem ar kuriem labāk nemaz. Tas ir vēl viens ceļš pie sevis un dzīves izzināšanas, saprast, kas iedvesmo, un kas turpretī zog. Un protams ir arī tie pa vidu.
Kādas paziņas tēvs, nemitīgi apgalvo - '' Kad Jūs sasniegsiet manu vecumu, arī Jūsu cerības dzirksts būs dzisusi!''
Tā nebūt nav. Piemēram vakar, sastaptā kundze, ap gadiem septiņdesmit pieciem. Laipna un priecīga. Bauda sevi, ziedus un iespējas. Tāpat mana vecmāmiņa savos gandrīz deviņdesmit, nav zaudējusi prieka dzirksti, ticības dzirksti un taču vesela čupiņa nekad nesatikto grāmatu autoru, kaudzīte man vēl nezināmo prieka ļaužu šeit.
Cerības dzirktij - nav sakara ar gadu skaitu, bet ar prāta disciplīnu, sevis vadīšanu. Tā ir vienīgi mūsu pašu izvēle, vai esam laimīgi, un baudam, vai ejam pretējo ceļu. Gadi nenes skumjas. Gadi nes vēl lielāku prieku, lielākus zināšanu krājumus un spēju novērtēt cik daudz mums patiesībā ir dots.
Laime ir mazo kopu - summa. Prieks ir pašdisciplīnas rezultāts, ieradumu maiņas - auglis.
Katru dienu, domas ir jāgana. Caur ganīšanu, mēs stiprāki topam, un citiem neapzināti rādām, kā dzīvot priekā var.
Esiet drosmīgi, laimīgi un čākli!
Lai Jums jauki -
šodien un vienmēr!
Ar Cieņu,
Cerības Dzirksts. |
|
|
