January 24th, 2013
- viens vakars manā dzīvē
- 1/24/13 09:16 am
Vakar bija īstens forsmažōru vakars. Viss sākās pusseptiņos vakarā, ka nolēmu pirmo reizi izmēģināt jauno cepeškrāsni. Atveru vaļā, bet degļa ta' nav! Visādi izskatījos un izpētījos. Plīts it kā gāzes, bet aizdegt cepeškrāsnī neko nevar. Un tad bija īsts eureka! moments, kad pieleca, ka krāsniņa ir elektriskā. Tālāk viss būtu labi, ielieku vistiņu un sāku pacietīgi gaidīt, kad tā būs gatava.
Aptuveni pusratā pazūd elektrība. No darbistabas iznāk Vīrietis. Acīmredzami domājot, ka es sabotēju viņa sēdēšanu pie datora. Izskrūvējam korķus, aplūkojam, izskrūvējam korķus arī kaimiņiem, aplūkojam. Zvanām uz avārijas dienestu, elektriķis jau esot izbraucis. Aizejam uz RIMI haipermārketu pēc jauniem korķiem [drošs paliek nedrošs]. RIMI haipermārketā korķus neatrodam, sastaptais darbinieks arī nemāk pateikt, vai tie kaut kur ir atrodami. Nākam atpakaļ, mūsu logi joprojām tumši. Ieminos, ka vajadzēja pajautāt, uz kurieni tieši elektriķis ir izbraucis.
Bet laiks ir nauda un tādēļ jāizmanto lietderīgi. Ar entuziasmu pievēršamies tai vienīgajai lietai, ko tumsā var darīt. Pēc kā man nejauši neveiksmīgas trajektorijas dēļ kreisā acs kļūst pavisam sarkana. Ļoti satraucos par to, jo nākamajā dienā darbā ir super mega puper atbildīgs pasākums ar gozēšanos plašas sabiedrības vidū. Beidzot parādās elektrība. Vīrietis piezvana avārijas dienesta darbiniecei un pasaka paldies, jo ar savu zvanīšanos esam sakrituši viņai uz nerviem.
Ir pusdesmit vakarā, turpinu cepināt vistu. Sēžu viesistabā uz dīvāna, lasu cibu un pēkšņi sajūtu deguma smaku. Iekšēji mierinu sevi, ka šim vakaram action jau pietiek. Neizturu un atveru logu, no turienes smaka nav jūtama. Atveru durvis uz kāpņu telpu un saucu Vīrietim, ka kāpņu telpa ir pilna ar dūmiem! Viņš pārjautā, kas ir pilns? Kāpņu telpa, es saucu! Atkal inspicējam korķus, domājot, ka aizdegusies elektroinstalācija. Nekas tāds nav manāms. Atskrien satraukts kaimiņš no sestā stāva, prasa, ko mēs te dedzinām. Iepazīstamies ar kaudzi jauno kaimiņu, pamazām rodas aizdomas, ka galvenais vaininieks ir atkritumu vads. Piedūmojums turpinās stundu, pēc tam kāda labā sirds izsauc ugunsdzēsējus. Atbrauc trīs mašīnas, ugunsdzēsēji izstaigā visus stāvus un konstatē, ka deg atkritumu vads.
Ir pusdivpadsmit vakarā. Mēs beidzot ēdam ceptu vistiņu.
- 12 commentsLeave a comment