July 25th, 2012

• sturm und drang
• 7/25/12 09:25 pm
• Cibā esmu relatīvi nesen - kopš 2009.gada. Lasīju, ka citi cibiņi te jau kopš vētru un dziņu laikmeta jeb pusaudža gadiem mitinās. Tajā laikā man ij prātā nebūtu ienācis cibot, jo dzīvoju rajonā. Pa dienu mācījos prestižā Rīgas ģimnāzijā, pa naktīm blandījos pa Pļavniekiem. Lielākā daļa draugu nebija latvieši, līdz ar to īsti nezināju, kādas ir aktuālās tautiešu izklaides. No skolā novērotā secināju, ka tās atšķiras no man ierastajām. Rajonā bija absolūti normāli, ka laiku kopā pavadīja čigānu jaunā paaudze, kas jau tolaik tirgoja kaut kādas šaibas, sejas ar kaukāza nacionalitātes iezīmēm [kas drausmīgi apvainojās, ja pieminēja braukšanu atpakaļ uz Azerbaidžānu un arbūzus], jauno krievu atvases un saujiņa latviešu. Esmu ārkārtīgi pateicīga par šo pieredzi. Tā man ir daudz ko iemācījusi [veidot attiecības, pastāvēt par sevi, formulēt pašai savu viedokli, runāt krieviski un tā joprojām]. Tā tiešām bija dzīves skola. Domāju, ka daļēji tāpēc man ir tāds [citi varbūt teiktu sūdīgs, be es teikšu] spēcīgs raksturs.
  Tags: cibas tauta, mas
  
  
• 1 commentLeave a comment