July 2nd, 2010

• Sievietes ir no Venēras un vīrieši... jā, ellē ratā! No kurienes ir vīrieši?? Part II
• 7/2/10 10:05 am
• Pēdējo divu nedēļu laikā esmu auklējusi sevī arvien pieaugošu (ārējās vides ietekmē) neizpratni par to, vai tiešām vīrieši nav spējīgi sajust, ka viņu rīcībā jau iepriekš ir iestrādāts fail, un vai tiešām ir tādas sievietes, kurām šī viņu rīcība šķiet pievilcīga. Šoreiz es runāju par mēģinājumiem iepazīties. Ne tiem neveiklajiem, kas liek pasmaidīt, bet par tiem, kas liek paātrināt soli vai pārsēsties citā transportlīdzeklī.
  
  Pārskatāmā laika posmā esmu saskārusies ar diviem šādiem gadījumiem. Pirmais no tiem notika ar mani uz Barona ielas, kad es kādā ceturtdienas vakarā ap pusnakti devos mājās no darba vakariņām (ja ārzemju viesi pamet restorānu, lai gan vēl nav izdzerts viss vīns, kādam ir jāpaliek ilgāk). Nebija man ne minisvārki mugurā, ne arī jebkas cits, kas kliegtu "es vēlos, lai man sekotu mašīna, jo tieši tā pietrūkst manai pašapziņai". Tik un tā pie manis piestāja melns BMW (tiešām diagnoze?) ar labi iesauļotu jaunlatvieti pie stūres.
  Saruna izvērtās aptuveni tāda:
  viņš- vai tālu jāiet?
  es- nemaz ar ne.
  /stīvēšanās par to, vai esmu pareizās domās par to, ka nekur nevajag vest/
  viņš- vismaz numuriņu iedosi?
  es- neatļauj ne ticība, ne juridiskais stāvoklis.
  /atkal stīvēšanās, jāpiebilst, ka visu šo laiku es tipinu, cik ātri vien varu, savukārt viņš man vizinās līdzi. šis, piemēram, varētu būt labs brīdis, lai viņš saprastu, ka nekas nesanāks/
  viņš- nu, vismaz manējo pieraksti.
  /no manis likumsakarīga noraidoša attieksme/
  viņš- tad es nosaukšu, tu iegaumē un zvani!
  /tam sekoja vairākkārtīga numura nosaukšana un kvēlas atvadas no manas puses/.
  
  Otrs gadījums ir pavisam svaigs. Atgriežoties no Jūrmalas, vilcienā piespiedu kārtā iepazinos ar Slaviku, kuram bija burvīgs zilums zem labās acs. Slavikam bija arī draugi līdzi, kuri neaizmirstamajam braucienam tuvojoties beigām saprata, ka Slaviks neskōros un tādēļ jautāja, vai tad, ja viņam nebūtu zila acs, es piekristu braukt viņam līdzi uz Pļavniekiem. Tad arī viņš pats apķērās, ka esot posļe morja ņe mitij un ņe britij.
  
  Bet, mīlīši! Tak ne jau zilās acīs un BMW ir vaina! Vaina ir attieksmē. Es zinu, ka pāris vīrieškārtas draugi man pārmetoši teiktu, ka vīriešiem jau tā iepazīšanās prasa drosmi, bet es uzreiz tik noraidoša. Pagaidām vēl neesmu izdomājusi, kas ir tas, kas atsevišķiem subjektiem traucē izjust saskares zaudēšanu ar realitāti. Var jau būt, ka man vienkārši ir pārāk augsti standarti. Atliek vien nolaist latiņu (paskat, cik daudznozīmīgs homonīms) un tad tā lieta aizies!
  Tags: eksistenciālie jautājumi
  
  
• 11 commentsLeave a comment

• zinātniskā fantastika
• 7/2/10 12:52 pm
• Kamēr Mr.X močī pretiniekus, es arī neguļu uz lauriem (šī frāze varētu patikt visiem lasītājiem, kas mani pazīst personīgi). Jūsu priekšā jaunizcepta pētniece, kas neapdomīgi piekritusi iesaistīties kādas valstu savienības finansētā projektā 4 gadu garumā papildus maizes darbam. Līdz ar to ir atrasts labvēlīgs risinājums dilemmai "samazināt izdevumus" vs "palielināt ienākumus".
  Tags: work stuff
  
  
• 0 commentsLeave a comment