| jā, zinu, ka sen nekas nav rakstīts |
[Aug. 1st, 2006|06:09 pm] |
| [ | kaut kas pa ausu galam... |
| | klusums aiz loga | ] |
viņa dzīvo divas dzīves. vienlaicīgi. un cilvēkiem ir grūti saprast, kapēc vienu dienu Katrīna skraida pa pagalmu skaļi smiedamās un uzvedas kā mazs bērns, bet jau nākamajā dienā ieslēdzas savā istabā un taisās griezt vēnas... /nu nekur jau nav teikts, ka pati Katrīna to saprot/
un vispār, kapēc Katrīna par sevi runā 3.personā? tam noteikti ir kāds iemesls un arī skaidrojums, bet pagaidām nav atrasts...
ja vienu dienu mani redz skaļi runājam un priecājamies par dzīvi, tad arī otrajā dienā no manis gaida to pašu. KAPĒC???? PIE VELNA, KAPĒC????
vai patiešām es nedrīkstu raudāt? nedrīkstu būt neapmierināta? nedrīkstu dusmoties uz citiem???
ja es gribu, tad es smejos. ja gribu, tad raudu!!! vai ir iemesls, kapēc es to nevarētu darīt?
cilvēki ir daudzšķautnaini /vismaz lielākā daļa/, tātad - viņiem ir dažādas īpašības un atšķirās darbības ko viņi dara...
BET KAPĒC TO SAPROT TIKAI DAŽI????
/it kā jau piekāst visus, bet ir smacīgi dzīvot, ja apkārtēji domā - viņa nav normāla - tikai šo dažādo reakciju dēļ/ |
|
|
