Vuj, kādu sapni es redzēju - ka man piedzima bērns, ar kuru mēs dzīvojām pamesto sieviešu patversmē. Tas bija viens neglīts zīdainis, bet es viņu mīlēju kā zvērs, un man viņa bija ļoti žēl. Un viņš uz mani skatījās ar sašutušām, apvainotām, bet padevīgām un mīlošām acīm. Jā, jā - tam bērnam bija manas acis.