[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
www.tribine.lv's LiveJournal:
| Tuesday, February 15th, 2011 | |
| 4:27 pm | Aicinām nominēt veiksmīgāko „nekrīzes” biznesa ideju nekrize 0 komentāri Skatīt bildi Kopš 2009. gada, kad Latvijā tāpat kā daudzviet citur nozīmīgu iespaidu uz līdzšinējo ekonomisko situāciju atstāja krīze, aktuālākais aicinājums, ko izsaka dažāda līmeņa eksperti, ir – cilvēkiem, kas palikuši bez darba, veidot jaunus uzņēmumus un pašiem radīt darbavietas sev un citiem, kā arī jaunos un esošos uzņēmumus attīstīt tā, lai tie sniegtu savu ieguldījumu Latvijas eksporta veicināšanā un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanā. Eksperti arī atzīst, ka ne visi ir gatavi un spējīgi radīt jaunus uzņēmumus, tomēr tieši pēdējos divos gados dibināta virkne lielāku un mazāku ražošanas un pakalpojumu jomas kompāniju, kas meklē savu atšķirīgo un unikālo nišu. Nenoliedzami liela loma īpaši mazās uzņēmējdarbības attīstībā ir valstiskā līmenī ieviestajiem atbalsta instrumentiem – iespējai dibināt tā dēvēto „mazkapitāla” SIA, pieteikties mikrouzņēmuma statusam ar atvieglotu nodokļu aprēķina un nomaksas iespēju, izvēlēties individuālu darbību, maksājot patentmaksu, pieteikties dalībai reģionālajos biznesa inkubatoros u.c. Par vairāk nekā 100 jauno uzņēmumu veidotājiem kopš 2009. gada vasaras stāstījis arī portāls Nekrize.lv. Atskatoties uz šo periodu, portāla veidotāji aicina ikvienu nobalsot par, viņaprāt, veiksmīgāko, atšķirīgāko, dzīvotspējīgāko un perspektīvāko no portālā aprakstītajiem pozitīvajiem stāstiem vai arī – ieteikt vēl kādu, līdz šim portālā neatspoguļotu jaunā biznesa varoni. Savus kandidātus „Nekrīzes biznesa idejai 2011” var ieteikt līdz šā gada 28. februārim, aizpildot pieteikuma anketu. Portāla Nekrize.lv redakcija sastādīs biežāk ieteikto biznesa ideju Top 10 un aicinās kopīgiem spēkiem noteikt, kurš mazā biznesa pārstāvis iegūs balvu. Konkursa noslēgumā gan populārākās biznesa idejas autors, gan trīs uzvarētājidejas atbalstītāji saņems balvas no portāla Nekrize.lv un tā atbalstītāja – DnB NORD Bankas. Nekrize.lv ir portāls, kurš izveidots ar mērķi sniegt praktiski noderīgu un pozitīvi iedvesmojošu informāciju visiem, kurus skārusi ekonomiskā krīze, un parādīt, kā varam rast izeju no tās paši saviem spēkiem.   |
| 11:54 am | Lutinam vīriešus! sapniunkokteili 0 komentāri Skatīt bildi 8.martā katrs sevi cienošs vīrietis darbā ierodas ar bunti sarkanu neļķu un tortīti. Bet vai kāds ir padomājis arī par Jums, mīļie vīrieši?? JĀ! Mēs esam! Tieši tāpēc 23. februārī pie mums īpaša vakara programma vīriešu priekam!!!!! Sākam īsim pirms 19iem! 19:00 – kārtīgs veču kino labam noskaņojumam – komēdija “PAĢIRAS” Pēc filmas, no 20:30 dažādi audio/video un cita veida pārsteigumi! Tai skaitā: - dāmu apakšveļas demonstrējumi (jaunā pavasara/vasaras kolekcija no V.O.V.A.) - SAMANTA TĪNA ar muzikālu un valdzinošu sveicienu - garšīgs sveiciens no FINLANDIA - noderīgas dāvanas no žurnāla “KAPITĀLS” Un vēl daudz kas cits! Tas viss Jums un tikai Jums, mīļie vīrieši! 23.februāra vakarā Ļaujiet mums Jūs palutināt!…   |
| 11:53 am | Sirdspukstu ierakstu studija veikalā "Maxima" 1plaudis1 0 komentāri Skatīt bildi Visu mīlētāju dienā - Valentīna dienā, veikalu tīkls "Maxima" sveica savus apmeklētājus, dāvājot tiem iespēju veikalā "Maxima XXX" A.Deglava ielā 67 ierakstīt savus sirdspukstus, lai tajā pat dienā tos dāvātu savam īpašajam cilvēkam. Apmeklētāju atsaucība šai unikālajai dāvanai bija liela, un šo iespēju izmantoja arī sabiedrībā labi zināmās personības - Kaža, Sanita kubliņa, māsas Drozdovičas, Nikolajs Puzikovs un Evija Sloka. ![Sirdspukstu ierakstu studija veikalā "Maxima"](http://www.tribine.lv/upload/18496/images/Sirdspukstu-ierakstu-21.jpg "Sirdspukstu ierakstu studija veikalā "Maxima"")  |
| 11:00 am | Maksā mazāk – maksā kolektīvi visasakcijas 0 komentāri Vakar neizdevās nevienam samaksāt mazāk, taču šorīt jau tāda iespēja pastāv. Vēl viens, šoreiz jau klasiskais, kolektīvās iepirkšanās sludinātājs ir klāt.  |
| Monday, February 14th, 2011 | |
| 3:45 pm | Slavenības un sniegavīru mode mmmm 0 komentāri Skatīt bildi Aizvadītajā sestdienā, 12. februārī, pie tirdzniecības centra Spice Home pirmo reizi norisinājās Latvijā lielākā Sniegavīru parāde, kurā piedalījās Latvijas radošākās ģimenes, slavenības un Rozentāļu mākslas skolas audzēkņi. Dalībniekus un viņu radošo sniegumu vērtēja T/k Spice direktore Iveta Lāce, psihoterapeite un Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījuma Tautas Balss vadītāja Aina Poiša, tērpu dizainere Evija Dāboliņa, tēlnieks un grafiķis Aigars Vīlipsons un stila eksperte Una Ulme. Sniegavīru modes skatē tika vērtēts dalībnieku radošais lidojums, atraktīvais sniegums un oriģinalitāte. Visaugstāko žūrijas novērtējumu un atzinību saņēma Aukstikalnu ģimene, kura modes skatē ieguva Spicākā sniegavīra nomināciju un galveno balvu: jūras ceļojumu 4 personām uz Stokholmu. Nominācijā Modīgākais sniegavīrs uzvaras laurus plūca Fučidži saime, par Radošāko tika atzīts Kamergrauzes ģimenes sapucētais sniegotais tēls. Savukārt kvēlākā mīlnieka nominācija Mr. Valentīns tika piešķirta Rubezai, kura sniegavīra ārējais veidols nepārprotami liecināja par neprātīgu iemīlēšanos. Profesionāļu klasē specbalvu Ls 100 saņēma Rozentāļu vidusskolas komanda ar nosaukumu Čaklais ravētājs, kuru pārstāvēja Sabīne Silarāja un Anna Egle. Parādi komandēja un jautrību pasākumā uzturēja Valdis Melderis, kurš bija tērpies sniegavīra kostīmā. Pasākuma laikā dalībnieki tika aicināti, izmantojot fantāzijas lidojumu, uzpucēt sniegavīrus, piešķirot katram savu īpašo un individuālo seju. Izmantojot organizatoru sarūpētos un pašu līdzpaņemtos aksesuārus. Par modeļiem pārtapuši vairāk kā 20 īpaši sapucēti sniegavīri, kuri būs apskatāmi līdz brīdim, kad pavasara saulīte tos izkausēs... Pilnu foto reportāžu skat. šeit: http://foto.delfi.lv/album/71912/?page=1   |
| 2:47 pm | Relaksācijai cilvēki izvēlas dažādas SPA procedūras GMTBeauty 0 komentāri Skatīt bildi Kā liecina dažādas aptaujas, iedzīvotāji stresa mazināšanai un patiesai relaksācijai arvien biežāk izvēlas dažādas SPA procedūras, kuras ne tikai nomierina, bet sniedz patīkamu atslābumu. Tas ir veids, kā rūpēties par savu labsajūtu un veselību. Latvijas profesionālās kosmētikas zīmola GMT BEAUTY veidotāji ir profesionāļi ar vairāk nekā 15 gadu praktiska darba pieredzi skaistumkopšanā un estētiskajā medicīnā. Uzņēmums ir izstrādājis jaunus skaistumkopšanas līdzekļus un inovatīvas SPA procedūras, kurās apvienota aktīvā un relaksējošā iedarbība. Līdz ar to tiek nodrošināta vēlamā ķermeņa estētisko problēmu risināšana, saglabājot procedūru relaksējošo iedarbību. Inovatīvajā SPA procedūru konceptā ietilpst četri rituāli, kas ieteicama stresa mazināšanai, ādas atjaunošanai un revitalizēšanai, ādas tonusa atjaunošanai, kā arī ķermeņa attīrīšanai. Ķermeņa attīrīšanai izstrādāta masāža ar sāls, aļģu un eļļas maisījumu, termo – siltuma procedūra ar infrasarkano termosegu un relaksējoša masāža galvai. Ķermeņa atjaunošanai ieteicama ķermeņa modelēšanas terapija, ādas tonusa atjaunošana, limfas atteces uzlabošana, figūras korekcija un procedūras muguras relaksācijai, kurā ietilpst ķermeņa attīrīšana ar trīskāršas iedarbības skrubi, ķermeņa aplikācija ar aļģu masku, termo – siltuma procedūra ar infrasarkano termosegu, relaksējoša kāju un pēdu masāža. Procedūra noslēdzas ar relaksējošu muguras masāžu, kurā tiek izmatots īpaši izvēlētu eļļu maisījums. “Mūsu uzdevums ir radīt mieru, patīkamas izjūtas un uzlabot klientu veselību, izmantojot profesionālus kosmētikas līdzekļus. Mēs esam pārliecināti, ka cilvēks ir vienota enerģētiskā sistēma un mēs šo enerģētiku uzlabojam pēc labākajām metodēm,” atzīst GMT BEAUTY koncepcijas autore, kosmetoloģe Terēze Beļkova. Inovatīvos SPA rituālus jau šobrīd var apmeklēt un izbaudīt Rīgā, Skaistuma klīnikā „4. Dimensija”, Saldū, Salonā „Hēlija” pie speciālistes Evas Jēkabsones, Lilastē, Hotel „Medzābaki” pie speciālista Normunda Dekšņa.   |
| 3:08 pm | Gribu lētāk! Lūdzu! Nāc un paņem, bet maksā 2x visasakcijas 0 komentāri Sirsniņsvētkos atlaides birst aumaļām. Re, atlaižu tirgotājs ar pretenciozu nosaukumu – Gribu Lētāk – piepulcējas “maksā divreiz” kompānijā. Atkārtošu, šis iepirkšanās paveids nosaka atlaižu kupona iegādi, kas dod tiesības iegādāties preci/pakalpojumu ar atlaidi, nevis gatavu atlaižu kuponu. Pircējs nopērk tiesības uz atlaidi un vēlāk pašu preci ar atlaidi. Šoreiz sanāca sarežģīti – labāk lasiet te.  |
| 1:48 pm | |
| 2:15 pm | Koučinga nedēļa Latvijā ICF Latvia 0 komentāri Skatīt video Katru gadu februāri visā pasaulē Starptautiskā koučinga federācija rīko koučinga nedēļu. Arī Latvijā no 14. līdz 18.februārim starptautiskās federācijas Latvijas nodaļa organizē šādu pasākumu. Tajā piedalīsies vairāk nekā 20 profesionāli kouči, kuri vadīs 28 dažādus seminārus, meistarklases un sesijas. Pasākumi notiks ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.  |
| 9:42 am | Krievijas investori iesaka uzmanīties! Sauleskalns 0 komentāri Skatīt bildi Krievijas investori Aleksandrs Eliasbergs un Ramazs Zaharjans iesaka citiem potenciālajiem investoriem Latvijā būt ļoti piesardzīgiem un uzmanīgiem, ņemot vērā Latvijas nesakārtoto likumdošanu, kas pieļauj plašas iespējas investīciju izkrāpšanā. Krievijas investori investēja SIA „Atpūtas un sporta komplekss „Sauleskalns””, kas šobrīd atzīta par maksātnespējīgu. Kopš 2008. gada ilgst vairākas tiesvedības par notikušo, tostarp krimināllieta par Ls 1,3 miljonu investīciju tērēšanas procesā pieļautām varbūtējām prettiesiskām darbībām u.c.. „Šis nav biznesa konflikts, kad akcionāri nevar vienoties par peļņas vai īpašumu sadali. Šajā gadījumā mēs investējām SIA „Sauleskalns”, piesaistījām Latvijai naudu, bet rezultātā no SIA „Sauleskalns” ir palikusi tikai čaula un mēs neesam saņēmuši ne santīma. Turklāt mūsu bijušais biznesa partneris Armands Plinte mūsu vārdus ir aplējis ar dubļiem, un mēs esam spiesti taisnoties,” stāsta Aleksandrs Eliasbergs. Notikumu attīstība sākās 2006. gadā, kad Armands Plinte Ramazam Zaharjanam, ar kuru bija sen pazīstams, lūdza atrast Krievijā pircēju savam nesen iegādātajam īpašumam – atpūtas bāzei „Sauleskalns” Krāslavas novadā. Zaharjans piesaistīja investoru – Aleksandru Eliasbergu, vienas no lielākajām Maskavas oftalmoloģijas klīnikām īpašnieku. Eliasbergs saskatīja Sauleskalna potenciālu kā skaistai vietai pie Drīdža ezera, kurā attīstīt tūrismu, rīkot zinātniskas konferences, piesaistot klientus no Maskavas utt. Savukārt Plinte solīja pēc pirmo investīciju ieplūšanas uzņēmumam piesaistīt arī Eiropas struktūrfondu naudu, lai kādreiz populāro, bet tobrīd faktiski pamesto, Latgales tūrisma objektu attīstītu ar īstu vērienu. Visi trīs kompanjoni izveidoja SIA „Atpūtas un sporta kompleksa „Sauleskalns””, kurā 55% piederēja Plintem, bet 45% - abiem Krievijas partneriem. Izmantojot investētos līdzekļus tika uzsākta kompleksa attīstība, tostarp sakārtota pludmale, uzbūvētas atpūtas mājiņas, izbūvēti pacēlēji ziemas sporta cienītājiem utt. Investīciju papildināšanai „Hipotēku un zemes bankā” tika atvērta kredītlīnija, tā nodrošinot vēl papildus finansējumu ap 300 000 eiro. Taču jau 2007. gadā sākās problēmas: Krievijas investoriem radās šaubas par investīciju mērķtiecīgu izlietošanu. 2008.gadā pretenzijas radās arī bankai, jo uzņēmums nemaksāja kredītprocentus. Starp kompanjoniem sākās strīdi. Finālā Eliasbergs, lai nepieļautu objekta, - kurā investējis 1,3 miljonus latu, - nonākšanu ūtrupē, bija spiests bankai nomaksāt vēl 300 000 eiro, noslēdzot cesijas līgumu. Rezultātā starp agrākiem partneriem konflikts samilza: kopš 2008. gada ilgst vairākas tiesvedības par notikušo, tostarp krimināllieta par Ls 1,3 miljonu investīciju tērēšanas procesā pieļautām varbūtējām prettiesiskām darbībām u.c.. Realizējot saskaņā ar cesijas līgumu pārņemtās bankas prasījuma tiesības, ir panākts Eliasbergam pozitīvs tiesas nolēmums lietā par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un vērsta piedziņa pret šobrīd Plintem piederošo nekustamo īpašumu „Sauleskalns”. 2010.gada sākumā noskaidrojās, ka Plinte īpašumu „Sauleskalns” un arī citus uzņēmuma bijušos aktīvus tālāk nodevis lietošanā SIA „Arska”, kurā pats ir prokūrists. Īpašums lietošanā nodots neraugoties uz atzīmi Zemesgrāmatā, kas aizliedz bez saskaņošanas ar Eliasbergu to nodot trešajām personām, kā arī pārkāpjot aizdevuma un ķīlas līgumu noteikumus. „Tiesāšanās jau pašreiz ilgst trīs gadus un nav zināms, cik ilgi tā vēl turpināsies!” atzīst Aleksandrs Eliasbergs. „Mēs esam pārliecināti, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā taisnību var panākt tiesiskā ceļā. Jā, mēs atzīstam, ka mūsu biznesa partneris izrādījās negodīgs cilvēks, kurš izmantoja apšaubāmas juridiskas kombinācijas savu interešu nodrošināšanai. Tāpēc mēs vēlamies pievērst tiesībsargājošo iestāžu uzmanību, jo nesaprotam kā var notikt sekojošas lietas: - Kā ar šķīrējtiesas lēmumu varēja panākt nekustamā īpašuma un citu aktīvu izņemšanu no SIA „Atpūtas un sporta komplekss „Sauleskalns”, lai tos nodotu Plintem personīgi, tā padarot SIA par maksātnespējīgu? - Kā tas ir iespējams, ka aizdevuma līgumā ir paredzēts un arī Zemesgrāmatā ir atzīme ir par to, ka īpašumu nedrīkst bez saskaņošanas ar mani pārdot vai iznomāt, kā arī uz īpašumu vērsta piedziņa, bet Plinte tomēr to ir nodevis lietošanā SIA „Arska”, kurā pats ir prokūrists? - Kā tas ir iespējams, ka joprojām nav skaidrs, cik tālu ir pavirzījusies izmeklēšana krimināllietā par to, kur palikuši uzņēmumā investētie 1,3 miljoni latu? - Kā tas ir iespējams, ka Latvijas likumdošana prasa visas ēkas un būves pirms lietošanas nodot ekspluatācijā, bet uz kompleksu „Sauleskalns”, kas ir publisks objekts, tas it kā neattiecas? - Vai kāda no Latvijas bankām būtu ar mieru gaidīt divus gadus, kuru laikā parādnieks nemaksā ne santīma? Kad ar „Hipotēku un zemes banku” slēdzu Cesijas līgumu, bankas darbinieki skaidroja, ka man turpmāk būs tieši tādas pašas tiesības kā bankai, ka bez saskaņošanas ar mani Plinte neko īpašumā nevarēs darīt un parāds tiks atmaksāts man. Bet realitātē viņš ar īpašumu dara, ko grib; īpašumā veic saimniecisko darbību par ko saņem naudu. Bet, ar mani ne saskaņo īpašumā notiekošo, - kā to prasa atzīme Zemesgrāmatā, ne maksā kredīta procentus, - kā to prasa viņa paša savulaik ar banku slēgtais aizdevuma līgums un viņa paša personiskais galvojums par aizņēmumu.” „Plinte ir negodīgs cilvēks, kurš izmantojis likumdošanas nepilnības, un es to varu pierādīt!” saka Aleksandrs Eliasbergs. „Viens no pēdējiem Plintes piedāvājumiem bija piedāvājums izpirkt viņa daļas uzņēmumā par 720 000 eiro pēc tam, kad viņam jau bija zināms tiesas lēmums ar kuru viss īpašums pāriet no kompānijas viņam personīgi, kamēr mēs par šādu lēmumu vēl nezinājām. Tagad mēs esam nolēmuši tiesāties līdz galam, lai tiesa un policija noskaidro, kāpēc visi aktīvi, kas tika veidoti ar mūsu līdzekļiem, tagad atrodas kompanjona personīgā īpašumā!” atzīst Aleksandrs Eliasbergs.   |
| 9:45 am | Toyota Avensis iegūst jaunu turbodzinēju sacīkšu vajadzībām autodroms.lv 0 komentāri Skatīt bildi Pazīstamās autosacīkšu komandas Dynojet Race Team rīcībā esošais Toyota Avensis modelis, kas paredzēts dalībai Lielbritānijas salonmašīnu čempionātā (BTCC), tiks komplektēts ar jaunu Toyota divu litru turbodzinēju. Toyota dzinējā vienlaikus ar turbīnas instalāciju tiks veikta virkne būtisku iekšējo uzlabojumu, kas palielinās jaudu no 140 Zs (tā jaunākajam Valvematic modelim ir 152 Zs) līdz pat virs 300 Zs. Plašāk: http://www.autodroms.lv/lang/lv/toyota-a   |
| 11:03 am | Lada Niva - kosmiskais ceļojums! autodroms.lv 0 komentāri Skatīt bildi Skatīt video Cik tad nu tas tālu no patiesības...   |
| 11:13 am | Populārākie mīļvārdiņi – zaķītis, saulīte un mīļumiņš 1plaudis1 0 komentāri Skatīt bildi Katrs trešais savu mīļoto cilvēku sauc par „zaķīti” – šis mīļvārdiņš atzīts par Latvijā populārāko, liecina veikalu tīkla "Maxima" veiktās aptaujas rezultāti. Citu zvēru pamazināmās formas, piemēram, „kaķīšus”, „susuriņus” un „lāčukus” gan visai būtiski apsteigušas „saulītes” un „mīļumiņi”, kuri ar 20% un 19% respondentu balsu ierindojušies attiecīgi otrajā un trešajā vietā Latvijas populārāko mīļvārdiņu topā. Popularitāti iemantojuši arī tādi mīļvārdiņi kā mincis un mincītis, pupsiks, kaķītis, runčuks, bumbulītis, saldumiņš un lāčuks. Latvijas iedzīvotāji savām otrajām pusītēm mēdz izvēlēties arī dažādas netradicionālas iesaukas, piemēram, murkšķītis, breksītis, speķucītis, žužukiņš, kaķumītis, sušķītis, pekausis, cukuriņš, bubucis, bubiņš, žubīte, circenītis, fledermausis, piksijs, čebītis, masipusiks, džekenīte, bonikiņš un citas. „Latvijas iedzīvotājiem savas otrās pusītes labpatīk dēvēt „pūkainās” un siltās iesaukās, izmantojot pamazināmo formu un visbiežāk izvēloties kādu dzīvnieku vārdus. Interesanti, ka tikai daži aptaujātie atzīmējuši, ka savam mīļotajam cilvēkam nepiedēvē nekādu mīļvārdiņu,” norāda „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš. Aptauja par populārāko mīļvārdiņu tika veikta no 7. līdz 11.februārim veikalu tīkla "Maxima" mājaslapā www.maxima.lv, un tajā piedalījās 1851 unikālie lietotāji. „Aptaujā arī noskaidrojām, ka puse Latvijas iedzīvotāju Valentīna dienu svin katru gadu. 39% respondentu atklāj, ka šo dienu mēdz atzīmēt, bet ne katru gadu, jo tas atkarīgs no noskaņojuma un tā, vai blakus ir otrā pusīte, ar ko kopā šo dienu atzīmēt. Un tikai 7% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka Valentīna dienu vēl nekad nav svinējuši un arī šogad neplāno to darīt. Tas apliecina, ka lielākā daļa latviešu tomēr labprāt pieņem jaunus svētkus, iespējams, to atzīmēšana ļauj atsvaidzināt ikdienu un ieviest tajā pozitīvas emocijas,” uzskata I.Andiņš. Uz jautājumu, kā parasti pavadāt Valentīna dienu, divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 65% norādījuši, ka šajā dienā kopā ar mīļoto cilvēku sarīko romantisku vakaru mājās un bauda divvientulību. 13% iedzīvotāju visu mīlētāju svētkos ar otro pusīti dodas vakariņās vai uz kino, savukārt 17% iedzīvotāju Valentīna dienā nedara neko īpašu un pavada to kā pilnīgi parastu dienu. Vairāki aptaujātie norādījuši, ka Valentīna dienā ar draugiem rīko tematiskas ballītes vai apmeklē kādus publiskus pasākumus, savukārt daļa Valentīna dienu atzīmē ģimenes lokā – ēdot torti, malkojot šampanieti un noskatoties kādu romantisku filmu. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju Valentīna dienā ik gadu savai otrajai pusītei pasniedz kādu dāvanu, bet 34% aptaujāto dāvanas pasniedz ne vienmēr un ne katru gadu. Tikmēr 10% atzīst, ka Valentīna dienā otrajai pusītei nedāvina neko. 5% aptaujāto atzinuši, ka šogad dāvanas neplāno pasniegt, jo vēlas taupīt līdzekļus. Interesanti, ka Latvijā ļoti populāri ir dažādi „nieciņi” ar sirsniņu simboliku – tādus saviem mīļotajiem mēdz dāvināt 43% aptaujāto. 25% Valentīna dienas svinētāju otrajai pusītei dāvina saldumus, 10% iedzīvotāju izvēlas kādu noderīgu un vajadzīgu lietu, piemēram, smaržas, apakšveļu, rotaslietas vai kosmētiku, citi mēdz gatavot īpašu svētku maltīti vai organizē kādu intīmu pārsteigumu. Ziedus vai pašdarinātus suvenīrus un apsveikumu kartītes mēdz pasniegt vien 6% aptaujāto, savukārt 5% Valentīna dienā dāvina biļetes uz koncertu vai kādu teātra izrādi. *aptauja veikta sadarbībā ar aptauju portālu www.webanketa.com.   |
| 3:34 am | Sveši savai tautai patriots 3 komentāri Sveši savai tautai Vērojot situāciju Latvijā droši var likt vienlīdzības zīmi starp salīdzinājumiem Sveši savai tautai un Savas tautas nīdēji. To pieminot latviešiem tūlīt prātā nāks melnais pukvedis Alksnis. Ka ari okupācijas varas represīvo orgānu latvijiešu pakalpiņi,kuriem lielākie ienaidnieki bija latvieši un Latvija.Bet tomēr visam tam pirmssākums ir meklējams nodibinoties vergu imperijai PSRS, kur čekā latvijiešu čekisti kopā ar žīdiem izrādīja sevišķu naidu savai dzimtenei . Kuri pret mazo Latviju veica provokācijas un diversijas, lai to iznīcinātu. Tagad ,kad it ka esam atjaunojuši neatkarību vai vel kādam latvijietim vajadzētu izrādīt naidu un kaitēt latviešu tautai un nacionālām vērtībām ? Diemžēl jā, bet jautājums, kas aiz tā slēpjas ? 4.maija Latvijā ir ieperinājušies daudzi mākslīgi bordeļi, kas ar savām Sarosa klauzulām un svešajām pamācībām cenšās mūs mācīt ,lai vel arvien zemāk klanāmies svešinieku priekšā. Ja konflikts ir ar kolonistiem , tad šie radījumi nenostājās viss savas - latvju tautas pusē, bet gan ieklīdeņu pusē. Lai gan trimdā sestdienas skolās māca patiotismu un Latvijas mīlestību, tomēr no turienes iebraukušie un kažokus nomainījušie latvijieši kļūst par Sarosa rokas bučotājiem , viņa murgu īstenotājiem un savas tautas nīdējiem . Tas ir ļoti aktuāls ari tagad, kad saziņas līdzekļos tiek pieminēts latviešu tautas visvairāk pamācītājas un pazemotājas Cilvēktiesību Centra vārds. Tā pretlatvisko centību ir ievērojis Hāgā mItošais EDSO, ka šis bordelis Latvijā ar sevišķu degsmi uz mūsu tautas rēķina pamāca , ka vairāk priveliģēt 5.kolonu, kura neciena ,ne latviešu valodu, ne Latviju. Par šo iztapību Cilvēktiesību Centra vadone, ne jau bijusī komuniste, bet gan Zviedrijas latvijiete Brand Kehre tiek pārcelta uz Hāgu. Lai no turienes vel labāk nīstu un pamācītu latviešus, ka tiem būt par kalpiem un vērgiem savā tēvu zemē. Ar savu pieredzi tā varēs ari mācīt citas apspiestas tautas , kā tām klanīties vel zemāk par zemi savu apspiedēju priekšā. Rodās jautājums kādēļ Latvijā ir vajadzīgs šāds naidīgais Sarosa midzenis Cilvēktiesību Centrs ? Tāpat nevajadzīga ir tā dublējoā kopija Tiesībsarga birojs? Tur protams ir japareicās sarosietei - cionistu rozenkroicietei, kas nododama Latviju un Abreni jau gribēja tiem izkalpotie.Ari Latvijas Institūts ir tāpat tikai tukša vieta, kur valsts baro lielu liekēžu baru. Bet uz šādiem Latvijai nedraudzīgiem bordeļu amatiem cītīgi kārotāji ir tieši trimdā izskolotie latvju tautas nīdēji latvijieši ka brand kehrītes, muižnieciņi, cionistu rozenkroicietes..... Ne jau vienīgi Pavļik Morozova veidīgie pabiras, kas izkalpošanās dēļ spēja nodot dzimteni un pat savu miesīgo māti bija tikai Krievijā, tādi ir ari vel Latvijā un ari trimdā. Lotārs Stūre  |
| Saturday, February 12th, 2011 | |
| 10:24 pm | Jumts ziemā atspoguļo ēkas siltumnoturību tribineredakcija 0 komentāri Skatīt bildi Lai arī pavasara saulīte sāk sildīt, sniegotā ziema vēl neatkāpjas. Joprojām drosmīgi vīri, tērpti kalnu kāpēju ekipējumā, attīra jumtus no sniega, lāstekām un ledus gabaliem. Kāpēc gan dažus jumtus klāj tikai sniega kārta, kamēr citus bīstamas, smagnējas ledus masas, kas nopietni apdraud māju konstrukcijas un, pats galvenais, gājēju drošību, stāstīs jumtu aģentūras „Tīrs jumts” vadītājs Mārtiņš Mālnieks: „Ziema ir lielisks laiks, kad var redzēt, kurai ēkai ir veikta jumta siltināšana un kurai nav. Ja ēkas jumts nav siltināts vai tas ir darīts nepareizi, tad ziemā uz tā pastāvīgi veidojās un krājas ledus masa, kas sasniedzot kritisko svaru deformē jumtu, vai vēl ļaunāk, noslīd tieši uz trotuāra, apdraudot gājēju dzīvības. Šo ledusmasu veido siltā jumta nokausētais sniega ūdens, kurš notekot līdz jumta malas teknēm atkal sasalst, aizsprostojot teknes un veidojot barjeru tālākai ledus masas pieaugšanai. Šādi jumti ir visbīstamākie garāmgājējiem, arī jumtu tīrītājiem nākas smagi nopūlēties ar gumijas āmuriem un elektriskajiem instrumentiem, lai atbrīvotu jumtu no ledus un sniega.” „Lielākā daļa māju, kurās dzīvojam, ir celtas pēckara periodā (1950.-1990.gadā), kad energoresursu taupība nebija tik aktuāla un cilvēki varēja atļauties 30 – 40% siltuma izgarošanu pa logiem un durvīm, savukārt, vidēji 30% - pa jumtu. Pie mūsdienu zaļās domāšanas un globālās sasilšanas vairs nevaram atļauties sildīt atmosfēru, vēl par to papildus maksājot bargu naudu. Un tomēr, namu apsaimniekotājiem, neieguldot līdzekļus siltināšanas materiālos, nākas daudz biežāk izsaukt jumtu kopējus ziemā, lai tie attīra jumta virsmas no ledus.” „Lai arī laiks tagad kļūst siltāks, namu apsaimniekotāji, uzņēmumi, kuriem ir noliktavas un ēkas vēl arvien izmanto jumtu tīrītāju pakalpojumus. Šogad kā nevienu gadu sniega kārtas uz jumtiem bija tuvu rekordiem; rekordiem kas pārbaudīja jumtu izturību. Protams, šogad daudzi jumti un noliktavas arī neizturēja un nodarīja to īpašniekiem lielus zaudējumus. Tiesa, jumtus ar zemu siltumnoturību ir jātīra biežāk, jo ledus ātri atjaunojas un sāk uzkrāties biezā kārtā it sevišķi šajā laikā, kad temperatūra ir tuvu nullei.” Jumtu aģentūra „Tīrs jumts” piedāvā pilna spektra jumta tīrīšanu ziemas apstākļos, nodrošinot visus nepieciešamos drošības pasākumus – norobežojot tīrāmo laukumu, izmantojot speciālu ekipējumu, saskaņojot tīrīšanu ar iedzīvotājiem. Par tīru un drošu jumtu! www.tirsjumts.lv Mārtiņš Mālnieks Mob. tālr.:26591562   |
| 10:20 pm | Jumts ziemā atspoguļo ēkas siltumnoturību tribineredakcija 0 komentāri Skatīt bildi Lai arī pavasara saulīte sāk sildīt, sniegotā ziema vēl neatkāpjas. Joprojām drosmīgi vīri, tērpti kalnu kāpēju ekipējumā, attīra jumtus no sniega, lāstekām un ledus gabaliem. Kāpēc gan dažus jumtus klāj tikai sniega kārta, kamēr citus bīstamas, smagnējas ledus masas, kas nopietni apdraud māju konstrukcijas un, pats galvenais, gājēju drošību, stāstīs jumtu aģentūras „Tīrs jumts” vadītājs Mārtiņš Mālnieks: „Ziema ir lielisks laiks, kad var redzēt, kurai ēkai ir veikta jumta siltināšana un kurai nav. Ja ēkas jumts nav siltināts vai tas ir darīts nepareizi, tad ziemā uz tā pastāvīgi veidojās un krājas ledus masa, kas sasniedzot kritisko svaru deformē jumtu, vai vēl ļaunāk, noslīd tieši uz trotuāra, apdraudot gājēju dzīvības. Šo ledusmasu veido siltā jumta nokausētais sniega ūdens, kurš notekot līdz jumta malas teknēm atkal sasalst, aizsprostojot teknes un veidojot barjeru tālākai ledus masas pieaugšanai. Šādi jumti ir visbīstamākie garāmgājējiem, arī jumtu tīrītājiem nākas smagi nopūlēties ar gumijas āmuriem un elektriskajiem instrumentiem, lai atbrīvotu jumtu no ledus un sniega.” „Lielākā daļa māju, kurās dzīvojam, ir celtas pēckara periodā (1950.-1990.gadā), kad energoresursu taupība nebija tik aktuāla un cilvēki varēja atļauties 30 – 40% siltuma izgarošanu pa logiem un durvīm, savukārt, vidēji 30% - pa jumtu. Pie mūsdienu zaļās domāšanas un globālās sasilšanas vairs nevaram atļauties sildīt atmosfēru, vēl par to papildus maksājot bargu naudu. Un tomēr, namu apsaimniekotājiem, neieguldot līdzekļus siltināšanas materiālos, nākas daudz biežāk izsaukt jumtu kopējus ziemā, lai tie attīra jumta virsmas no ledus.” „Lai arī laiks tagad kļūst siltāks, namu apsaimniekotāji, uzņēmumi, kuriem ir noliktavas un ēkas vēl arvien izmanto jumtu tīrītāju pakalpojumus. Šogad kā nevienu gadu sniega kārtas uz jumtiem bija tuvu rekordiem; rekordiem kas pārbaudīja jumtu izturību. Protams, šogad daudzi jumti un noliktavas arī neizturēja un nodarīja to īpašniekiem lielus zaudējumus. Tiesa, jumtus ar zemu siltumnoturību ir jātīra biežāk, jo ledus ātri atjaunojas un sāk uzkrāties biezā kārtā it sevišķi šajā laikā, kad temperatūra ir tuvu nullei.” Jumtu aģentūra „Tīrs jumts” piedāvā pilna spektra jumta tīrīšanu ziemas apstākļos, nodrošinot visus nepieciešamos drošības pasākumus – norobežojot tīrāmo laukumu, izmantojot speciālu ekipējumu, saskaņojot tīrīšanu ar iedzīvotājiem. Par tīru un drošu jumtu! www.tirsjumts.lv Mob. tālr.:26591562   |
| 9:22 pm | ZPD Aptauja gyms 0 komentāri Būtu ļoti pateicīgs ja palīdzētu un veltītu minūti aptaujas aizpildīšanai, jautājumu nav daudz :)  |
| 12:58 pm | papildus ienakumi smukaiss7 0 komentāri Piedavajam nopelnit interneta no majam! Nopelni 10ls diena neko nedarot! http://www.nauda.do.am  |
| 12:55 pm | Serbi – Kosovā, krievi – Latvijā... Kaspars712 0 komentāri Skatīt bildi Kaut kad pēc Čečenijas kaŗa beigām un Kosovas konflikta sākuma ASV un NATO varas gaiteņos notika iekšējā vērtību pārvērtēšana un tās sāka izrādīt mazliet drosmes, ievērot dažas ētikas un morāles normas, tiesību pamatus. Vai arī attieksmes maiņu iespaidoja tikai tas, ka šis slāvu terrorists bija vājāks un mazāks par to, kurš trakoja Čečenijā pirms trīs gadiem? Lai nu kā būtu bijis, pasaule bija modra un atļāva serbiem Kosovā nogalināt tikai ap 20 000 albāņu, galvenokārt vīriešus vecumā no 16 līdz 70 gadiem. Neviens toties neuztraucās, kad 1938. gadā krievi nogalināja 73 000 latviešu no tiem 230 tūkstošiem, kas toreiz dzīvoja padomju Krievijā. Arī tad nogalinātie galvenokārt bija vīrieši vecumā no 16 līdz 70 gadiem. Neviens neuztraucās arī, kad 1941., 1945. un 1949. gadā, pēc tam, kad krievi iebruka Latvijā un to okupēja, viņi nogalināja, ieslodzīja, spīdzināja un izdzina trimdā 500 000 latviešu – trešdaļu tautas. Jā, polītiski korekti ir nosodīts Slobadans Milosevičs par pastrādātajiem noziegumiem Kosovā un Staļins par genocīdu Latvijā. Taču patiesībā ne jau šie divi vīri vieni īstenoja neģēlības. Parastais serbu zaldāts slepkavoja Kosovā un parastais krievu ierindnieks nogalināja Latvijā. Turklāt to pieņēma kā pašsaprotamu. Nekādi neprotestēja pret spēka izrīcību svešā zemē ne serbu, ne krievu tauta! Ja arī serbi sacēlās pret Miloseviču, tad tikai ekonomisko grūtību spiesti, ne jau tādēļ, ka tiem nepatiktu albāņu (horvātu vai bosniešu) slepkavošana. Visa pasaule ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nosodoši vēroja serbu izrīcību Kosovā un tie jutās spiesti steigt savu melno darbu. Krievi Latvijā savukārt jutās tā, it kā tiem piederētu mūžība, neviens tos netraucēja iznīcināt latviešus. Tāpēc serbi centās nogalināt vai izdzīt visus albāņus no Kosovas, kamēr krievi brutāli iznīcināja 1/3 tautas un tad iesūtīja Latvijā 1 000 000 kolōnistu, kam pakāpeniski vajadzēja pārkrievot Latviju. Kolōnisti sāka nerimtīgu rusifikāciju, apspiežot visu latvisko, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, latviešu kultūras izpausmes. Neviens nenāca palīgā, un izdzīvojušie latvieši sāka zaudēt cerības latviskas Latvijas valsts atjaunošanas iespējai. Tad tautas brīvību mīlošais gars sagrāva komūnistisko krievu impēriju un 1991. gadā Latvija teorētiski atguva neatkarību. Taču valstī palika viens miljons nelegālo krievu civīlokupantu un Latvijas rusifikācija turpinājās. Cik daudz gan latviešu Latvijā nav dzirdējuši kādu krievu sakām: mums vajadzēja jūs visus nogalināt! Vēl šodien, 1999. gadā uz sienām Rīgā parādās graffiti, kas aicina nogalināt latviešus. Līdz pat šai dienai ASV un Rietumeiropa nav darījušas itin neko, lai labotu šo vēsturisko netaisnību un palīdzētu repatriēt krievu kolōnistus atpakaļ uz viņu etnisko dzimteni. Tā – bez vārdiem – šīs valstis atzīst krievu tiesības īstenot genocīdu pret latviešiem, kas, Staļina laikā iesākts, turpinās līdz pat šai dienai, Krievijas administrācijas atbalstīts. Kosovas albāņiem laimējās, un NATO apturēja serbus, par spīti Krievijas mēģinājumiem kavēt notikumus. Saprotams ir krievu atbalsts serbiem, jo tieši tāpat kā serbi Kosovā, krievi izrīkojās Čečenijā pirms trim gadiem. 1945. gadā Rietumeiropā bija tikai daži tālredzīgi polītiķi, tādi kā Čērčils un Petēns, kuŗi izprata krievu agresīvo brutalitāti un kuŗi vēlējās atbrīvot no tās Austrumeiropu, taču nespēja gūt vajadzīgo atbalstu. Tagad, kad Rietumi, iespējams, ir atklājuši morālo un tiesisko principu esamību, tiem paveŗas jaunas iespējas. Sen zināms, ka tādām jaunizveidotām administratīvi – polītiskām cilvēku kopām kā amerikāņi, kanādieši, austrālieši ir grūti saprotams, ka pasaulē ir vietas, kur dažādu nāciju pārstāvji nespēj sadzīvot vienā valstī. Iespējams, pēdējo astoņu gadu asiņainie notikumi Balkānos spēs mainīt viņu uzskatus. Risinājums tomēr ir ļoti vienkāršs un acīm redzams – atsevišķu tautību cilvēki ir jānodala un jāļauj tiem būt labiem kaimiņiem. Balkānos joprojām daudzas robežas ir jāpārskata. Ungāru Serbijas daļa (Vojevodina) ir jāatdala no Serbijas un jāpievieno Ungārijai. Bosnijas serbu daļa (Srpska) ir jāpievieno Serbijai (protams, pēc tam, kad Milosevičs būs atkāpies un sodīti visi serbi, kas kalpojuši militārajos formējumos Kosovā pēc 1998. gada februāŗa). Arī mākslīgi izveidotā valsts Maķedonija būtu jāsadala pa to apdzīvojošo etnisko grupu robežām un jāpievieno to valstīm – Serbijai, Albānijai utt. Krievijas ziemeļos demogrāfiskais kritums ir 1 000 000 cilvēku gadā. Izmirst veseli reģiōni. Tādējādi pēc viena miljona Latviju un latviešus nīstošo civīlokupantu repatriācijas Krievija tikai atjaunos savu 1998. gada iedzīvotāju skaitu. Šī repatriācija ir nepieciešama, lai lielvalstis aizstāvētu sevis tik ļoti daudzinātos morālos un tiesiskos principus, lai novērstu citādi neizbēgamos etniskos konfliktus Latvijā. Tā ir izdevīga pat pašai Krievijai, etnisko konfliktu mātei, jo, atgriezušies krievi nostiprinās tās pozīcijas Sibīrijā, kur nerimst krievu – aziātu dzīves telpas sagrābšanas interešu sadursmes. To persōnu, kam šīs lietas būtu risināmas, t.i., diplomātu, galvās gan, rādās, nav atrodama neviena saprātīga doma. Gluži otrādi – visas dabīgi norisošās, taisnības likumu nenovēršami rosinātās lietas tie cenšas visādi kavēt. Kā piemērus varam aplūkot centienus aizkavēt PSRS (Krievijas impērijas) sabrukšanu – prezidenta Buša kaunpilnā runa Krievijā 1991. gadā; centienus saglabāt Dienvidslāviju (serbu impēriju) – ASV valsts sekretārs Beikers 1991; vēlmi turēt Čečeniju kā Krievijas kolōniju – visi ASV un ES birokrāti un funkcionāri 1995.–1997. gadā. Neiedomājami necilvēciski ir arī tas, ka savu nacionālu, neatkarīgu valstu nav kurdiem un palestīniešiem. Tagad, kad attieksme sākusi mainīties un ASV un Eiropa izdarīja pareizo izvēli Kosovā, jāturpina iesāktais! Vēl daudz netaisnību nesodīti turpinās un gaida, kad kāds tās apturēs. Repatriējiet nelegālos krievu kolōnistus no Latvijas un Igaunijas, skaidri atzīstiet Čečenijas neatkarību, palīdziet izveidot neatkarīgu Kurdistānu un Palestīnu. Izlabojiet polītiskās robežas Eiropā atbilstoši etniskajām robežām! Ieņemsim patiesības un taisnīguma pozīcijas, kamēr neesam sadzirdējuši par jauniem krievu vai serbu noziegumiem pret cilvēci. Kārtējais iznīcībai pakļauto tautu brīvības cīnītājs var kalašņikova vietā savas dzimtenes mežos ķerties pie sprāgstvielu saiņa kādas rietumu lielvalsts megapoles centrā. Aivars Slucis, MD (The New York Times, 05.09.99.) Avots: http://home.parks.lv/leonards/latvietis/2   |
| 11:19 am | De Tomaso atkal "laukumā"! autodroms.lv 0 komentāri Skatīt bildi De Tomaso ir viens no itāļu autoražotājiem, kurš pazīstams ar 1960. un 1970. gadu sporta automobiļiem. 2004. gadā kompānija bankrotēja. Plašāk: http://www.autodroms.lv/lang/lv/207/   |
