Kaut kā dīvaini - es tā domāju šodien un nesaprotu, kādēļ es tik bieži neizmantoju tās izdevības tieši tajos brīžos, kad tās tiek man dotas?? [daudzās jomās]. Kāpēc es tajā īstajā brīdī nesaskatu to, ko gribētu [vajadzētu]?
Un tik bieži man sanāk domāt - nu žēl,ka tā..ko varētu mainīt? Un tad seko secinājums: "nu ja - laikam jau vairs neko.."
Un tik bieži man sanāk domāt - nu žēl,ka tā..ko varētu mainīt? Un tad seko secinājums: "nu ja - laikam jau vairs neko.."