|
[14 Nov 2005|12:17pm] |
|
Kā vispār ir iespējams tāds tukšums...? Visi dūmi ir izkūpējuši, ceļojumi beigušies un sapņi izsapņoti. Visas skaistās dvēseles un rēgi, ar ko barā trakā dejā gribējām apgriezt pasauli kājām gaisā ir izgaisuši līdz ar pirmdienas rudenīgo rītu, atstājot vienīgi bālas atmiņas par atbildētiem jautājumiem. Viss, kas izdarīts, neizdarīts, sajusts un atgrūsts, pēkšņi vairs neskaitās. Viss ir izbijis un nekas nav palicis. Tas nav ne miers, ne izmisums, bet pilnīgi tīrs un banāls tukšums.
|
|