negribu žēloties, bet
man viss riebjas, viss tracina, viss besī
nekas nekam neder
klusums griež ausīs, mūzika vēl vairāk
vēders rūc, bet ēst negribās
viss iet uz galu, gribu iekrist kādā lapu kaudzē un tur atrubīties uz vairākām stundām
sapnis par dzīvokli pļavniekos vēl paliek
bet pagaidām vieglāk liekas vnk nošauties aiz pilnīgā bezpriģela
man viss riebjas, viss tracina, viss besī
nekas nekam neder
klusums griež ausīs, mūzika vēl vairāk
vēders rūc, bet ēst negribās
viss iet uz galu, gribu iekrist kādā lapu kaudzē un tur atrubīties uz vairākām stundām
sapnis par dzīvokli pļavniekos vēl paliek
bet pagaidām vieglāk liekas vnk nošauties aiz pilnīgā bezpriģela
jo peec paris sekundeem viss ir pakaljaa
kaut gan nesaku, ka tas ir pareizi
dazjreiz to vajadzeetu pateikt skalji, lai pati tam noticeetu