body and soul.

Jau otro reizi sēdos un dzēsu ārā visu.
Man riebjas atskatīties uz to, kā bija.
Es izvēlos neatcerēties neko.
Kas noticis pirms desmit gadiem, gada, mēneša, vakar, pirms piecām minūtēm.
Es bēgu no visa, kas ar mani reiz bijis.
Internets ir mana pasaule, kurā vienmēr es izlemju, kad spiest Delete.
Un mana kvēlākā vēlme vienmēr ir bijusi to nospiest arī reāli.
Kaut vismaz Back. Pārsimt reižu. Līdz taustiņš kļūst pelēks un vēsta, ka tālāk vairs nav kur. Ka esmu nonākusi līdz sākumam. Ka es varu visu darīt vēlreiz.

Es nemāku sadzīvot ar savu dzīvi.
Ar to, kas un kāda es esmu.