body and soul.

nezinu, kas tas ir, bet
Karīnas joka iespaidā es sāku klausīties oldskūlu
mūsu mīļākie teicieni - back to black un back to basic
un šeit es esmu
klausos My Chemical Romance - The Ghost Of You un vnk aaaaa aaa aa
sen neviena mūzika nebija manī tādu emociju izraisījusi
es laikam dziļi sirdī tiešām esmu emo. un ir baigi labi

šis noteikti tagad būs tas, ko klausīšos austiņās

aizgāju tepat uz RIMI, kas man no mājas kā vējā aizčurāt un sapratu - ĀRĀ MANI VAIRS NEVIENS NEDABŪS
pirmkārt, sniedziņš ir jauks, kamēr skaties uz to no loga. izejot ārā, sals salien visās šķirbās, es sāku smakt no lielā apģērba daudzuma, ko esmu savilkusi mugurā, kājas slīd un beigās kož arī kāju pirkstos. neredzu pilnīgi nekādu prieku no tā, ka man aizsvīst brilles un es neko neredzu. taču tas ir sīkums, no ziemas neizvairīties, nav tur, ko īdēt
vairāk mani nepatīkami pārsteidza automašīnas. laikam krīzes dēļ nav uzlikuši ziemas riepas, bet visi vnk AHUJENNA slīd. pie DEPO pilnīgi visas mašīnas pagriezienā sanesa par 180 grādiem, no RIMI izbraukt cilvēki mēģināja pa vairākām reizēm, kamēr caurumā ietrāpīja. man tiešām bail iet pa ielu, jo nav ne jausmas, kad pāris tonnas dzelds fizikas likumu dēļ ietesīs iekšā tieši manī
skerī

saziedos ar paštonējošo krēmu
zinu, ka rīt izskatījos pēc nožēlojamas, apvītušas vistas ar nolupusu ādiņu, BET
solārijā mani iekšā neviens nedabūs, tas ir fakts
savu laiku esmu tur pavadīju un vairs negribu, NE PAR KO
mani pārņem šausmas, kad es skatos uz meitenēm, kas tur pavada pusi dzīves
man sāpīgi domāt, ka 25 - 45 gados viņas mirs no ādas vēža
toties samazināsies sieviešu vairākums pār sievietēm. tie gan būs nodzērušies
un tomēr. visas tās melonomas un citas briesmas ir tas, ko sev es negribu. ir pietiekoši daudz citu veidu, kā mirt
tāpēc palikšu mūžīgi balta, kurai uzvelkot svārkus, visi rādīs ar pirkstu un...
vispār, kāpēc Ziemeļu tautai vajag šito pohazuku? uz to man neviens neatbildēs, jo tas ir tikai miljardu bizness. nāvējošs