![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vakardienas pasākums bija satriecošs. es jūtos tik labi redzot to vietu, kas pirms pusotra gada bija manas otrās mājas, tādu pašu kā toreiz, kad es tur pārstāju braukt. un cilvēki tie paši, tādi paši. nekādi. pirms pusotra gada man tur ahujenna patika, tad viss pārtrūka. es redzu, ka esmu augusi, mainījusies, atradusi ko labāku, bet viņi visi stāv uz vietas, turpina būt nekas nekur. nenormāli patīkami apzināties, ka mani nelielie pārdzīvojumi ir bijuši velti, ka neko es neesmu pazaudējusi vai palaidusi garām.
noskaņojums bija lielisks, alkohols minimāli un cigaretes manā rokā iegulst tiešām reti. es priecājos par sevi
es priecājos par labi pavadīto laiku, kurš mani vairs nepamet, bet kļūst par ikdienu
es priecājos par daudz ko, bet tagad nē
tagad es domāju, kāpēc tuvākie cilvēki var būt tādi auni. un neredzēt pašsaprotamas lietas. 6diena vienai mājās, nu ļoti sāpīgi
lai gan sutku nebiju te bijusi. mammas vakariņas vienīgais mierinājums un princeses
noskaņojums bija lielisks, alkohols minimāli un cigaretes manā rokā iegulst tiešām reti. es priecājos par sevi
es priecājos par labi pavadīto laiku, kurš mani vairs nepamet, bet kļūst par ikdienu
es priecājos par daudz ko, bet tagad nē
tagad es domāju, kāpēc tuvākie cilvēki var būt tādi auni. un neredzēt pašsaprotamas lietas. 6diena vienai mājās, nu ļoti sāpīgi
lai gan sutku nebiju te bijusi. mammas vakariņas vienīgais mierinājums un princeses