Izsalusi mana sirds. Ledus mēlēm
Tagad runāšu ar tevi - kā šis rīts.
Tikai salnas sirmums balsts ausmas strēlē,
Tikai salnas baltums sirms pļavā stīdz,
Un, ja sārtums, - tad, kā ledus puķes kausā
Vaiga atspulgs. Un, ja zaļums, - tad tik vien
Kā caur sarmas dūnu. Kā zem straumes gauzās
Tikko manāms ūdenszāles pavediens.
Pieklususi mana sirds. Upe aizsalst.
Rīts zem dienas padebeša dziest.
Rudens krēslas piedugušā gaisā.
Mēmums dziļš - tur pirmā pārsla briest.
/V. Belševica/
(
Read Comments)