visa dziive viens jautaajums....

cilveeks iekriit tumsaa.Un peectam? Un aaraa?un laiks?un dziive?
tās vairaak nav.
ir tumsa, ir druumums...gruuti......ir gruuti....
aaraa nevar, atpakalj nevar.var tikai cauri-meties uz celjiem un raapo cauri dubljos sakjepushiem eerkshkjiem.un naglaam-vecaam un aizmirstaam kaa sappigaam atminjaam!
laiks ies..tu nepamaniisi..izraaposi aaraa un paskatoties tumsaa tu redzeesi cik taa gara un cik ilgi tu blandiijies pa eerkshkjainajiem tuneljiem
un tu riebiigs buudams neuzspljausi tai bet uzsmaidiisi-lai vinjai tiek, jo esi no tumsas aaraa un tew shii tumsa vairs nenaaks atpakalj.....
un dziive ies uz priekshu...tu buusi dziivojis arii tumsaa, tik nekaa neredzeejis, taapeec raapojuma beigaas ej un SMAIDI un veero: kas jauns, kas novecojis, kas kraasainaaks, kas sveshaaks
un katram no mums vajag iekrist tumsaa, lai speetu dziivot.
bet ja peec tumsas tava sirds nedanco tevii tas noziimee ka nemaaceeji raapot un tumsa tewi veelreiz apriis!