Savējās sapratīs..
Nevēlēšanās mācīties un visāda citāda nīkšana mājās šoreiz mums nebija pa prātam..
Ašā ideja - Skuj, braucam uz Saulkrastiem...
-Laba ideja, braucam!
Rožinkai tikai atlika pateikt "i'm in'' un piedzīvojums varēja sākties...
22:00 darba dienas vakarā, kad mājās gaida tik daudz pienākumu, nudien nekas nav labāks, kā sēdēt jūras krastā, pīpēt ūdenspīpi, vērot zvaigznes un dziedāt- back in the day! Vo tā ir pilnības apziņa, Tev blakus sēž divi kolosāli cilvēki, un neko vairāk nevajag.. Trīs krītošas zvaigznes- trīs vēlēšanās.. un ko es sapratu? nav ko vēlēties, jo vislabākais jau ir..un pārējais ir tikai sīkumi...
Zvaigznes un jūra izbaudītas... Jābrauc tālāk...
un tur arī sākās daļiņa piedzīvojuma..bet par to varbūt nedaudz vēlāk...
un ko lai saka- "tā tik bija naksniņa''!
Comments