Velna milti

Sen jau biju izdomājusi, ka draugiem.lv ir baigais laika zaglis, pat tad, ja īpaši nav vēlmes tur ieiet, vienmēr nostrādā autopilots, kurš ik pa laikam ieiet zīmīgajā saitā vnk tāpat, lai paskatītos, kas jauns . Tā nu kādas 10 reizes dienā, ielogojoties ik pa kādām 15-20 min, dienas beigās tomēr sanāk, ka lieki iztērēta ir vismaz stunda.. Parasti man kā minimums 1-2 h. Nedarot neko, tikai pētot informāciju un spaidot pogas, un domājot par to, ko varētu padarīt. Secināju, ka man tur nav ko darīt. Vairākas reizes izdomāju dzēst profilu, bet, protams, tas būtu muļķīgi, jo gan jau pēc laika atkal no jauna reģistrētos un pēcāk nožēlotu, ka mīļais, vairākus gadus vērtais profils, tiktu dzēsts. Tā nu, vakar atgriežoties atkal pie šīs domas, bet jau nopietnākā līmenī, izdomāju savu e-pastu un paroli uzticēt draudzenei, lai viņa man nomaina paroli. Tā nu vismaz uz mēnesi izdomāju nerādīties tajā velnišķīgajā saitā.. Vēlāk, ja nebūs slinkums, varētu rakstīt dienasgrāmatu par tēmu ''Kā jūtas cilvēks, kurš 30 dienas iztiek bez draugiem.lv'' Idejas jau ir, ko tur varētu rakstīt, tikai, domājams, ka lomkas mani nesāks mocīt, lai kaut ko īpaši oriģinālu uzrakstītu :D