manas ikdienas praktiskā puse
Rīts iesākās 6:50, kad pirmo reizi noskanēja modinātājs.. Mmm.salds sapnis bija. Negribēju no tā tik ātri šķirities, tāpēc, kā jau ierasts, modinātājs tika atlikts vēl uz 5 minūtēm.. Saldākās 5 minūtes šajā dienā. Silta miga un siltas domas, protams, atļāvos šo rīta skaisto mirkli paildzināt vēl par pāris minūtēm. Un, nē, universitāte no tā necieta. Kaut gan atklāju jauno noslēpumu- 25.autobusu, kas iet 10 minūtes vēlāk nekā ierasts, es nokavēju tikai 3 minūtes no lekcijas, tā teikt- ienācu auditorijā, kad pasniedzēja tieši nosauca manu vārdu.Tā kā izņēmuma kārtā nesēdēju pie loga, televīzijas torņa apbrīnošana šodien izpalika. Ar mirušu skatienu sēdēju seminārā un vēroju apkārt notiekošo. Seminārs sākās un beidzās- šodien neko jaunu neiemācījos! Pēc 30 min. sākās nākamā lekcija, kurā šoreiz gan rūpīgi pievērsos pasniedzējas teiktajam un rūpīgi visu pierakstīju. jā, varētu teikt, ka iemācījos ko jaunu.
Radās nākotnes plāns, ja apvienotu trīs fundamentālas izglītības, kā piemēram, psiholoģiju, baltu filoloģiju un jurispudenci, es varētu diezgan labi orientēties vismaz vienā no šīm sfērām, jo tās vienu otru neizslēdz. Es varētu būt labs jurists vai labs psihologs, ar filologa iemaņām. Jo, protams, valoda ir visam pamatā. Bez tās mēs nevaram un nemaz nemākam domāt un izteikties. Nemaz nerunājot par to, ka, pabeidzot baltu filoloģiju un fizmatus, varētu rakstīt fiziskos romāniņus.Bet pēc manas šīs dienas pieredzes valodniecībā sapratu, ka es un fizika esam divas nesavienojamas lietas jeb divas dažādas pasaules..Doma ir, doma ir laba... Tikai tā prasa 9 gadu pieredzi, un man jau šobrīd pat 3 gadi liekas neiespējami izturēt. Bet vismaz labi, ka mana mērķtiecība šeit lieti noder un ka iesākto pusceļā nekad nepametu. Pārtraukums.. Līdz nākamajai lekcijai jāgaida 2 ar pus stundas- diezgan neizturami! Tā nu es mainīju savu semestra plānu [īsā 2.diena-garā 3.diena] pret garā 1.diena-īsā 2.diena un īsā 3.diena.
Lai nebūtu jābrauc mājās un jāslīgst rudens depresijā, saszvanījos ar Nastju, kā nekā viņas sabiedrība nomācošā dienā vienmēr ir patīkama un uzjautrinoša. Protams, arī šoreiz nevīlos- jautrīte sita augstu vilni, jo ar mums runāja kaijas :D Beidzot rīgassatiksmē arī atjaunoju e-talonu, tā nu par vēl vienu problēmu manā dzīvē mazāk. Kamēr Nastja vecrīgā uz soliņa zīmēja, es vēroju debesis un skaitīju krāsas tajās. Kafijas krūze, vientuļš soliņš, cigarete un laba sabiedrība, liek aizmirst ikdienas rūpes. Pēc mirkļa arī Skuja mums piebiedrojās- smiekli, jautrība, C vitamīna palielināšanās oraganismā. Ceļš. Ceļš mājup. 25.autobuss un atkal miris skatiens caur pārdomām uz dzīvi!
Atbraucu mājās. Paņemu ābolu. Ieslēdzu datoru. User name:Laura. Parole:*****. Ieslēdzu mūziku. Saņemos, paņemu grāmatu, ielienu gultā- iemiegu. Par laimi, tikai uz pāris minūtēm, jo tomēr esmu ieplānojusi naktī gulēt nevis cāļus skaitīt vai runāt ar kaijām. Jālasa daudz uz rītdienu, bet man pārāk ļoti patīk lasīt, lai to sev uzspiestu, tā nu aprobežošos ar daļēju-sev saistākošo- mājasdarbu izpildi.
Radās nākotnes plāns, ja apvienotu trīs fundamentālas izglītības, kā piemēram, psiholoģiju, baltu filoloģiju un jurispudenci, es varētu diezgan labi orientēties vismaz vienā no šīm sfērām, jo tās vienu otru neizslēdz. Es varētu būt labs jurists vai labs psihologs, ar filologa iemaņām. Jo, protams, valoda ir visam pamatā. Bez tās mēs nevaram un nemaz nemākam domāt un izteikties. Nemaz nerunājot par to, ka, pabeidzot baltu filoloģiju un fizmatus, varētu rakstīt fiziskos romāniņus.Bet pēc manas šīs dienas pieredzes valodniecībā sapratu, ka es un fizika esam divas nesavienojamas lietas jeb divas dažādas pasaules..Doma ir, doma ir laba... Tikai tā prasa 9 gadu pieredzi, un man jau šobrīd pat 3 gadi liekas neiespējami izturēt. Bet vismaz labi, ka mana mērķtiecība šeit lieti noder un ka iesākto pusceļā nekad nepametu. Pārtraukums.. Līdz nākamajai lekcijai jāgaida 2 ar pus stundas- diezgan neizturami! Tā nu es mainīju savu semestra plānu [īsā 2.diena-garā 3.diena] pret garā 1.diena-īsā 2.diena un īsā 3.diena.
Lai nebūtu jābrauc mājās un jāslīgst rudens depresijā, saszvanījos ar Nastju, kā nekā viņas sabiedrība nomācošā dienā vienmēr ir patīkama un uzjautrinoša. Protams, arī šoreiz nevīlos- jautrīte sita augstu vilni, jo ar mums runāja kaijas :D Beidzot rīgassatiksmē arī atjaunoju e-talonu, tā nu par vēl vienu problēmu manā dzīvē mazāk. Kamēr Nastja vecrīgā uz soliņa zīmēja, es vēroju debesis un skaitīju krāsas tajās. Kafijas krūze, vientuļš soliņš, cigarete un laba sabiedrība, liek aizmirst ikdienas rūpes. Pēc mirkļa arī Skuja mums piebiedrojās- smiekli, jautrība, C vitamīna palielināšanās oraganismā. Ceļš. Ceļš mājup. 25.autobuss un atkal miris skatiens caur pārdomām uz dzīvi!
Atbraucu mājās. Paņemu ābolu. Ieslēdzu datoru. User name:Laura. Parole:*****. Ieslēdzu mūziku. Saņemos, paņemu grāmatu, ielienu gultā- iemiegu. Par laimi, tikai uz pāris minūtēm, jo tomēr esmu ieplānojusi naktī gulēt nevis cāļus skaitīt vai runāt ar kaijām. Jālasa daudz uz rītdienu, bet man pārāk ļoti patīk lasīt, lai to sev uzspiestu, tā nu aprobežošos ar daļēju-sev saistākošo- mājasdarbu izpildi.
Comments