Velna milti

Vakar grābjot lapas, paskatījos uz māju, kur kādreiz dzīvoja Uldis un paskatījos uz Elīnas sētu... Atcerējos, ka pasen atpakaļ rudens lapu grābšana mums bija vesels notikums.. Kā sarunājām satikties 10:00 uz ielas ar grābeklīšiem un tad sacentāmies, kurš pirmais nogrābs savu pusi.. un uzvarētājam pēc tam vajadzēja palīdzēt abiem pārējāmiem vai arī nogrābt kādas kaimiņienes sētas pusi... Palika skumji, nostaļģija, protams.. jo apzinājos, ka ir aizgājusi kāda mana dzīves daļa, kas vairs nekad neatgriezīsies- mana bērnība.. Nezinu, kāpēc, bet tieši rudenī visvairāk uznāk šādas atmiņas par mūsu foršo bērnību... Viens liels atmiņu virpulis.. Dažreiz gribas atgriezties kādā laikā un vietā, kaut vai tikai uz pāris minūtēm..