Velna milti

Nākamreiz, kad es gribēšu par kādu pateikt "jauks cilvēks."
10x apdomāšos, vai ir tā vērts.
World is full with assholes and bitches. :/

Šodien pieteicos bezdarbnieku pabalstam.
Un dabūju darbu.
Well done :D

Jau divas nedēļas dzīvojamies Nastjas un James jaukajā apartmentā.
Mančestrā. (Amazing City).
Vakar pirmo reizi mūžā skatījos futbola spēli.
Šodien mans dārgais parādīja, cik tā var būt aizraujoša, ja uzliek 5 poundu likmi.
Tad nu cheers, you go Holland!

Katras sievietes dzīvei jābūt kādai crazy bitch.
Beidzot es sastapu arī savējo.
Bet man vismaz pie sāniem ir vīrietis, nevis lupata.

Dzimšanas dienas dāvanā bija auskari. No pirmā acu skatiena varētu padomāt, ka kastītē ir gredzens.
Kam uzreiz sekoja teksts, ka "gredzenus tik viegli nedāvinu, bet varbūt kādu dienu.."
Mana reakcija vēlāk: gredzenu būtu pa agru dāvināt, bet, ja dāvinātu, es teiktu jā :D
Nē, precēties netaisos, tikai priecājos, ka beidzot manā dzīvē ir kāds, ko redzu tālāk par šodienu.

Tagad esmu kā lupatu lelle, ko var raustīt, kā tīk.
Ko pateiks, tam ticēšu, kur pateiks – iešu.
It kā jau vienmēr jāieklausās sevī un savā sirsniņā.
Bet vai tad salauztaj sirdij var uzticēties?

Pirms diviem mēnešiem uznāca apnikums..
Tad izdomāju atvērt savas acis plašāk.
Joka pēc aizpildīju application uz Emirates.
Ilgi nezināju priecāties vai raudāt pa to, ka nesaņēmu ielūgumu uz atvērtajām dienām Latvijā.
Protams, divu mēnešu laikā var daudz kas mainīties. Un, atverot e-mailu un ieraugot, invitation to preliminary Assessment Day Mančestrā, domāju, ka joka pēc jāpamēģina.
Bet cik talu tā var mēģināt un ko darīt, ja joka pēc beigās būs trīs gadi Dubajā jādzīvo.
That's what i call doubt.

Pēdējā laikā ceru uz to labāko, bet sanāk vilties. Un tad ir nepatīkami.
Bet vai tad cerēt ir slikti?

Tik sen nebiju klausījusies Damien Rice,
ka sajūtas tādas kā 2008. gada vasarā.

Mūzika savā ziņā ir tiešām labs laikā ceļošanas veids.
Un vēl smarža(s).

Es tik bieži mainu domas,
ka sāku apšaubīt, vai es vispār domāju.

Mēs ar Tedi no malas laikam tiešām izskatāmies pēc pāra.
Lai kādā ballītē mēs neatrastos, ja apkārt būs nepazīstami cilvēki, viņi noteikti padomās, ka esam pāris.
Tā es samazinu Teda iespējas iepazīties ar foršu meiteni un viņš manas iespējas.
Dots devējam atdodas :D

Un tā pie Teda nāk klāt meitenes un jautā:
"Kāpēc tu tik nevērīgi izturies pret savu meiteni?"
"Tāpēc, ka viņa nav mana meitene.."
"Tiešām?"
"Jā."
"Tu nemelo?"

Un mani visu vakaru puiši vnk ignorē un tad es nevaru saprast, vai tiešām esmu tik neinteresanta vai kas nav labi.
Bet nē, kad Tedis aizbrauc mājās, visi baigie draugi paliek un jautā, kāpēc mans čalis mani atstājis vienu. :D

Dažreiz patīk arī mulsināt cilvēkus.
"Tu te atbrauci ar puisi?"
"Nē, ar diviem."

Tagad izdomājām, ka uz pasākumiem, kur būs nepazīstami cilvēki, iesim atsevišķi un izliksimies, ka viens otru nepazīstam. :D

Jāiemācās būt nekaunīgai

Dienasgrāmatas raksta, lai tas kāds vēlāk atrastu.
Bet es sākšu rakstīt, jo gribas parunāties.

Vēsturiskā gramatika apnika ātrāk, kā sāku mācīties.
Tagad sevi izklaidēju. Vai arī internets izklaidē mani.

Laikam esmu slikts stalkeris, kā gribas kādu pastalkot, tā uzreiz parādās online.

Visiem, kam rīta work-out ir tuva tēma, iesaku: http://www.youtube.com/watch?v=EMs-4fUZd-k&feature=fvsr
Sen internets nebija mani tā uzjautrinājis.

Šodien uzzināju jaunas un interesantas lietas (un laikam es nebiju vienīgā :D )
Vispār pēdējā laikā notiek interesantas lietas, nu vai arī jocīgas.
Un, ja ir slikti, tad ir slikti, bet, ja ir labi - tad labāk kā jebkad.
Kā teica Tedis: mana dzīve ir kā putra bez sāls.
Jāpabeidz tikai skoliņš un tad jau tālāk katrs ir pats savas (a) sāls meklētājs :)

Lai piezvanītu zobārstam, man vajadzēja saņemties 5 mēnešus.
Piezvanīt Tev būs grūtāk saņemties, bet tas neprasīs 5 mēnešus. :)

Bibliotēka, man jāraksta kursa darbs, fonā skype ar Tedi un viņa (it kā manām) fantāzijām :D
[15:38:34] Laura: došos projām, tāpat nezinu ko rakstīt
[15:38:57] Teo: nu kko uzraksti
[15:39:37] Laura: pa nakti :P
[15:40:12] Laura: nav iedvesmas, pa nakti parasti uzrodas
[15:40:41] Teo: un tad es guleju smilsaina pludmalē un Vins Dīzels man pienesa kokteili
[15:40:56] Teo: to visu veroja Džonijs Deps, kurs maseja manas kajas
[15:40:58] Teo: :D :D :D
[15:41:07] Teo: vot ko tu pa nakti uzrakstitu :D
[15:41:19] Laura: Džonijs Deps gluži nē :D, bet Hugh Jackman gan varētu
[15:41:30] Teo: vins var plecus maset :D
[15:41:49] Teo: es neatcerejos kas to vardu tapec rakstiju ko pirmo atcerejos
[15:43:26] Teo: pec kaisligi pavaditas nakts edot cepumus un grauzot saulespuku, seklinas es (laura) baudiju Lindsijas Lohanas cirka izradi ar blusam

Un kā, lai es tagad kaut ko parakstu, ja tagad tiešām domāju par to, kā guļu pludmalē ar Džonīti, Vīnu un Hjū :D

Interesanti ir sēdēt bibliotēkā, rakstīt kursa darbu un uz austiņām fonā klausīties hokeju (ik pa laikam paskatoties arī tiešraidi).
Un kaitinoši ir klausīties hokeju, kad komentētāji visu laiku bļauj "Un RIPA..... nav vārtos."
Ceru, ka tā ripa vienreiz trāpīs pa pareizo kumodi.

Neesmu no cilvēkiem, kas kaut ko pamet pusceļā,
tāpēc neatkarīgi no tā, vai es pametīšu universitāti vai arī pēc gada saņemšu savu diplomu,
tas būs mans mūža lielākais sasniegums..