par neko |
[Jan. 9th, 2004|05:27 pm] |
[ | mood |
| | dīvāns (dīvains) | ] |
[ | music |
| | suns | ] | Pirmā sasodītā nedēļa pagājusi. Beidzot, beidzot pirmo reizi šajā ziemas sezonā tikšu uz kalna, ar snoviņu pabraukāt. Rīt baudīšu savas domas un vientulību. Nezinu, kā būs. Šodien iešu nedaudz pamocīties pie jaukā onkuļa zobārsta. Negribu. Tedis grauž grīdu. Gudri. Es rakstu. Sakarīgi. Laikam jābeidz. Prātīgi. Jāiet laikam nedaudz pagulēt. Miegaini. Lai laba nedēļas nogale. Veiksmīgi Trakaa. Rakstiski. |
|
|
Comments: |
| From: | trakaa |
Date: | January 11th, 2004 - 08:42 pm |
---|
| | | (Link) |
|
teorētiski nekādas. Tikai reizēm mēdz uztaisīt tādu anestēziju, ka brīdī, kad esi nokodis sev puslūpu, to pat nepamani. Tad pēc tam paliek tā skumji. :)
man tieshi patiik, kad novokaiinu vai lidokaiinu sapumpee smaganaas, kaa nu kuro reizi un atkariigs no zobaarsta, pakost luupaa liidz taadam liimenim, ka bez amnesteezijas saapeetu :)
| From: | trakaa |
Date: | January 12th, 2004 - 09:02 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nu jā un pēc tam nākamajā dienā staigāt ar seju, kas līdzinās futbolbumbai...
no amnesteezijas vai koshanas luupaa? kaut gan, neviens no tiem neko taadu neizraisa ;) | |