Kā neviens muldēja - Pirmais ieraksts Jaunajā gadā [entries|archive|friends|userinfo]
simply

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Pirmais ieraksts Jaunajā gadā [Jan. 3rd, 2004|11:37 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[mood |Tukšums]
[music |Klusums]

Laikam jau tad šim ierakstam vajadzētu būt stipri pozitīvam, jo kā Jauno gadu iesāksi, tā pavadīsi. Domāju, ka nesanāks.
Svinot un atzīmējot Jaunā gada pienākšanu konstatēju, ko tādu, ko nevajadzēja. Ko negribēju. Laba sirds un labi nolūki neatmaksājas. Varbūt arī, ka tikai man. Es patiesi centos. Es patiesi palīdzēju. Bet pēc tam dabūju pa purnu (netieši domāts). Un man sāpēja. Tik ļoti, ka 40 minūtes nosēdēju jūrmalā aukstās smiltīs. Apkārt bija tumšs, kluss, mierīgs. Tas lika padomāt. Par to, kāda gan jēga censties būt baltai. Tādai, kāda neesmu, ja pretī man atkal uzšļaksta melno krāsu. Tādu, kas nav atzmazgājama. Pat ar vislabākajiem "Persil" un "Ariel" pulveriem. Manu balto krāsu nav iespējams dabūt atkal tīru pat ar balinātāju. TAD KĀDA VELNA PĒC ES CENTOS?!
Jaunajā gadā satiku kādu cilvēku, kuru nebiju redzējusi jau sen. Ļoti sen. Pat nebiju domājusi viņu tur ieraudzīt. Bet tad pēkšņi, kā no debesīm nokrita. Tā nu mēs tur sēdējām un runājām par vecajiem labajiem laikiem. Un tad es sapratu. Ka esmu bijusi akla. Ka centos neko neredzēt. Centos nedzirdēt. Bet ticēju tam, kas patiesībā nemaz neeksistē. Saviem sapņiem. Savām fantāzijām. Tagad jūtos brīva no tā. Bet ne laimīga. Bet arī ne nelaimīga. Tikai dīvaini tukša.
Es sarakstīju savus jaunā gada solījumus. Bet tie nav kā:
*labi mācīšos
*klausīšu vecākus
*nemelošu
*u.t.t.,
bet gan vairāk kā atgādinājumi, kurus ikreiz, kad vajadzēs sev atgādināt, kas esmu, varēšu uzšķirt melnajā blocinā. Atkal jau melns. Dīvaini.
Bet dzīve kā tāda ir dīvaina. Es nevarētu pateikt, ka dzīve ir skaista, neglīta, nožēlojama, burvīga, sasodīta, pretīga, lieliska, apbrīnojama... es varu pateikt, ka dzīve ir interesanta. Lai kāda tā nebūtu. Lai kas nenotiktu. Dzīvojot nav garlaicīgi.
Piekrītu, kādam liksies, ka murgoju, lūdzu. Katram ir tiesības uz savu viedokli tāpat kā man. Kādam dzīve liksies skaista, neglīta, nožēlojama, burvīga, sasodīta, pretīga, lieliska, apbrīnojama... Bet mēs katrs dzīvojam citādi. Cits līdzīgi, cits mazāk līdzīgi. Bet, cilvēki, tāpēc jau mēs neesam sliktāki viens par otru. Mēs esam interesanti. Mēs katrs jūtam savādāk. Cits skaistāk, cits mazāk skaisti. Mēs vēlamies tikt saprasti, mīlēti un uzklausīti. Mēs gribam būt brīvi, neatkarīgi un patstāvīgi. Un mēs visi dzīvojam zem vienas saules. Vai tad es jau nenosaucu pietiekami daudz iemeslus, lai beigtos un nekad vairs nesāktos visi kari uz pasaules?
Jūs mani varat nosaukt par ideālisti. Lūdzu, varbūt tāda arī esmu. Bet es gribu ticēt. Varbūt kaut kam tādam, kas nav reāls. Bet ticēt. Jo manī tagad ir tik daudz vietas jaunām cerībām un lietām, kam ticēt. Un šoreiz tam jābūt kaut kam lietderīgam. Bet vienalga, lai kam ticēšu, lai uz ko cerēšu, tas itin nekā nemainīs. Jo es galu galā palikšu tikai maziņš, melns punktiņš ar savām cerībām un ticību uz šīs milzīgās cietsirdīgās pasaules....
Ja kaut kas nemainīsies, tad tas jau nu noteikti.
Simply Nobody
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]fassko
Date:January 3rd, 2004 - 11:40 pm
(Link)
kaada vaina tikties uz ideaalu, savaadaak jau nekas neies uz priekshu ...
[User Picture]
From:[info]trakaa
Date:January 4th, 2004 - 12:00 pm
(Link)
un saņemt spērienu pēc spēriena...
nezinu gan.
[User Picture]
From:[info]fassko
Date:January 5th, 2004 - 05:44 pm
(Link)
kas tad taa dara ?
[User Picture]
From:[info]trakaa
Date:January 5th, 2004 - 08:05 pm
(Link)
Pārsvarā jau visi, kam nav slinkums un visi, kam netīšām pagriežu muguru.
[User Picture]
From:[info]lapseenc
Date:January 7th, 2004 - 04:42 pm
(Link)
jaa
[User Picture]
From:[info]trakaa
Date:January 7th, 2004 - 08:27 pm
(Link)
tai skaitā tu.